Kopakobana - Bolīvijas kūrorts pie Titikakas ezera
Copacobana - slavenā s Riodež aneiro pludmales nosaukums -
Bolī vijas kū rorts pie Titikakas ezera.
Titikaka ir lielā kais kalnu ezers pasaulē saldū dens rezervju ziņ ā , otrs lielā kais ezers Dienvidamerikā (pē c Marakaibo ezera), augstā kais kuģ ojamais ezers pasaulē . Nosaukums sastā v no keč ua indiā ņ u valodas vā rdiem: kaka — klints un titi — puma — svē ts keč ua cilš u dzī vnieks. Nosaukumu deva spā ņ i.
Ezers atrodas uz Peru un Bolī vijas robež as Altiplano plato Andos. Platī ba ir 8300 km² , augstums 3821 m - tas ir ļ oti mainī gs atkarī bā no gadalaika, vidē jais dziļ ums ir 140-180 m, maksimā lais dziļ ums ir 304 m.
Ezerā ietek vairā k nekā.300 upju, kas tek lejā no ledā jiem, kas ieskauj Altiplano, un iztek Desaguadero upe, kas ietek Bolī vijas ezerā bez noteces. Ū dens sā ļ ums ir aptuveni 0.1%, tā pē c Titikaku uzskata par saldū dens ezeru.
Titikakas ezera lielā kā pilsē ta ir Puno, kurā dzī vo aptuveni 100 tū kstoš i cilvē ku, kas atrodas Peru rietumu krastā . Puno ir ļ oti ē rts transporta mezgls. Š eit atrodas Puno-Kusko dzelzceļ a galapunkts. Puno lī cī atrodas slavenā s Urosa salas. No š ejienes varat doties ekskursijā s uz Bolī viju – tā s galvaspilsē tu Lapasu un kū rortu pie Titikakas ezera – Kopakobanu. 40 km uz dienvidiem no Puno, pilsē tā ar lirisko nosaukumu Huyaca, atrodas lidosta.
Puno esam bijuš i divas reizes. Pirmo reizi no Arekipas pē c Colca Canyon apmeklē juma 03.03. 2012. Vakars Puno mū s sagaidī ja nedraudzī gi: bija auksts, lija lietus, bija grū ti elpot - jutā m augstumu. Š eit mē s izmantojā m visus mū su silto apģ ē rbu un lietusmē teļ u krā jumus no laikapstā kļ iem. Likā s, ka uz Zemes nav mazā k ē rtas vietas kā Puno un Titikakas ezers. Mē s apmetā mies viesnī cā , kas atrodas vistuvā k autoostai. Neskatoties uz to, ka š eit visā s mā jā s un viesnī cā s nav apkures, naktī nebija auksts. Divas segas un biezs pā rvalks diezgan labi noturē ja siltumu.
Autoostā uzzinā jā m, ka kursē tieš ie autobusi Puno - La Paz un nolē mā m rī t no rī ta doties uz Bolī vijas galvaspilsē tu. Bija apsē stī ba piedalī ties balsoš anā par jauno Krievijas prezidentu Krievijas vē stniecī bā Lapasā . Mums lī dzi bija neklā tienes vē lē š anu biļ eteni. Lī dz robež ai ar Bolī viju no Puno apmē ram 170 km. Mē s ieradā mies 2 stundu laikā . Tad visi tika izsē dinā ti no autobusiem, un sā kā s robež as š ķ ē rsoš anas procedū ra.
Lai š ķ ē rsotu robež u, galvenais ir iekļ ū t straumē , kas aizvedī s kur vajag. Sā kotnē ji mū s izlaida no Peru teritorijas, no starptautiskā s pases atņ emot ieliktņ us ar atzī mi par iebraukš anas datumu Peru teritorijā . Pē c tam bija jā aizpilda lī dzī gs papī rs, lai iekļ ū tu Bolī vijas teritorijā . Robež sargs, ieraugot mū su Krievijas pases, teica, ka par vī zu jā maksā katram 50$. Nododu viņ am pa tā lruni Krievijas vē stniecī bā Limā sniegto informā ciju, ka starp abu valstu vē stniecī bā m ir noslē gti lī gumi par Krievijas pilsoņ u beznodokļ u ieceļ oš anu Bolī vijas teritorijā . Viņ š izliekas, ka nesaprot. Nā cā s viņ am maksā t 200$ par 4, lai pasē dabū tu vajadzī go atzī mi un jā priecā jas, ka mums neprasa fotografē t, vakcinā cijas sertifikā tus un marš rutu.
Tā tad esam Bolī vijā . Tač u mū su autobuss tā vietā , lai mū s aizvestu uz Lapasu, atved mū s uz Kopakobanu, Bolī vijas kū rortu pie Titikakas ezera. Bolī vijai nav piekļ uves jū rai vai okeā nam. Bet ir pieeja Alpu ezeram Titikakas un vē lme iegū t savu kū rortu. Tā tad viņ iem izdevā s uz ezera! Pilsē ta tika dibinā ta 1574. gadā , tā tiek uzskatī ta par lielā ko tirgu Bolī vijā un ir ieguvusi katoļ u svē tvietas slavu visā pasaulē .
Kopakabanas infrastruktū ra ir attī stī ta visaugstā kajā lī menī . Mū sdienī gas viesnī cas, mā jī gi restorā ni, labiekā rtota krastmala, lī cī ir daudz motorlaivu un jahtu. Katru gadu pilsē tā notiek krā sains, trokš ņ ains festivā ls, kas veltī ts Virgin Fiesta de la Virgin Candelaria. Simtiem svē tceļ nieku ierodas pilsē tā , lai tajā piedalī tos.
Tū kstoš iem cilvē ku apmeklē.17. gadsimta Jaunavas Marijas baznī cu, kas ir bagā tī gi dekorē ta ar krā sainā m mozaī kā m. Tur atrodas brī numaina Jaunavas Marijas statuja, kuras zelta kroni rotā.79 smaragdi un 44 dimanti. Š ī.1 m augstā ģ ipš a statuja ir viena no vē rtī gā kajā m Amerikā . Tomē r fotografē š ana templī ir aizliegta. Baznī cas priekš ā priesteris svē tī svē tceļ niekus un visus ceļ otā jus.
Izstaigā juš i Kopakobanu dodamies tā lā k. Ceļ š uzkā pj augstā grē dā , no kuras paveras lieliski skati uz Titikakas ezeru un apkā rtē jā m ielejā m. Tikai š eit jū s sā kat sajust ezera milzī go mē rogu un tā neparasto skaistumu. Ezerā ir daudz mā jī gu lī č u, salu un jū ras š aurumu. Piekrastē ir daudz dī vainu akmeņ u un zaļ u birzi. Pā r ezeru fantastiskos rakstos peld mā koņ i.
Tā lā k ceļ š nolaiž as lī dz ezeram un te mū s gaida prā mja pā rbrauciens. Izrā dā s, ka nav sauszemes ceļ a starp Kopakobanu un Lapasu caur Bolī vijas teritoriju. Pasaž ieri š aurumu š ķ ē rso ar laivā m, bet autobusi un citas automaš ī nas ar plostiem ar piekarinā mo motoru. Un nostā š anā s no mola tiek izmantoti parastie stabi.
Pē c š ķ ē rsoš anas lī dz Bolī vijas galvaspilsē tai vē l ir aptuveni 60 km. Pa kreisi pa ceļ u redzam sniegotas seš tū kstoš daļ as virsotnes. Mē s sasniedzam Lapasu lī dz 18:00.
