Bulgā rijas nedē ļ as nogale

Sestdienas, 24. oktobra, rī ts. Ir pienā cis laiks doties ceļ ā - uz Bulgā riju, lai gan es joprojā m gribē ju palikt krā š ņ ajā Rumā nijā . Acī mredzot arī Bukareste negribē ja mū s laist - apmē ram stundu bijā m iestrē guš i sastrē gumā pie izejas no pilsē tas. Braucā m ilgi un apmulsuš i: nedaudz apmaldī jā mies (pē c kura mū su navigators saņ ē ma jaunu segvā rdu - Alena), un ceļ i Rumā nijā nav ī paš i labi, un robež u š ķ ē rsoja nevis autobā nis, bet valsts. ceļ iem. Vā rdu sakot, lī dz 18.00 tika nobraukti 400 km lī dz Sofijai.

Pirmais, kas mū s pā rsteidza galvaspilsē tā , bija milzī ga marmora ē ka, spilgts padomju laika iemiesojums – tik iespaidī ga Ukrainas vē stniecī bas mā jvieta Bulgā rijā . Kā mums stā stī ja, Ķ ī na pē c PSRS sabrukuma uzcē la š o ē ku savai vē stniecī bai. Pē c 2-3 gadiem, pē c bū vniecī bas pabeigš anas, kad Ķ ī nas vē stnieks ieradā s objektu saņ emt, viņ a acu priekš ā nokrita apš uvums. Viņ š to uztvē ra kā sliktu zī mi un pameta ē ku. Tā tas palika nemierī gs (Bulgā rijas valdī bas bilancē ). Un 90. gados Bulgā rija atdeva ē ku Ukrainas vē stniecī bai apmaiņ ā pret ē kā m Odesā un Kijevā Bulgā rijas vē stniekiem - lī gums tika noslē gts uz gadu desmitiem.

Vē rts teikt, ka sā kotnē ji š eit bez administratī vajā m ē kā m bija arī komplekss darbinieku dzī voš anai. Dzī vokļ os ir viss nepiecieš amais, blakus ir liela trenaž ieru zā le un kopē ja veļ as mazgā tava. Tač u Ķ ī nas vē stniecī bā dzī vo un strā dā daudz mazā k cilvē ku, nekā plā nots. Tā pē c, piemē ram, visā stā vā , kur mums iedeva dzī vokli, dzī vojā m vieni.

Svē tdienas rī ts sā kā s ar veļ as mazgā š anu (ak, cik jauks veļ as ž ā vē tā js, pusotra stunda un viss ir sauss) un ar kafejnī cu Cherry pretī - tur nostrā dā jā m kā das 6 stundas. Un vakarā devā mies satikt ukraiņ u kaujiniekus, kuri ieradā s Bulgā rijā rehabilitā cijā . Sofijas lidosta ir maza, un, kamē r gaidī jā m puiš us, tikā mies ar diasporas (jaunā kā s paaudzes) pā rstā vjiem. Tā s pā rsvarā ir meitenes, kuras apprecē jā s ar vietē jiem un dzemdē juš as bē rnus – ir aktī vas, ir daiļ avas, smejas un no sirds uztraucas par Ukrainu. Kad cī nī tā ji jau bija piegā juš i, viņ us sagaidī ja ar blī kš ķ i, ar Ukrainas karogiem un aplausiem. Par tik svinī gu pieņ emš anu parū pē jā s ukraiņ u organizā cijas vadī tā ja Elē nas kundze.

Tajā paš ā dienā mē s tikā mies ar studentu ž urnā listi Irinu Ostrovsku. Intervija ievilkā s divas stundas, kā rezultā tā vietē jā interneta portā lā tapa reportā ž a bulgā ru valodā .

Mē s esam pateicī gi Denisam Krimovam, Ukrainas vē stniecī bas Bulgā rijā treš ajam sekretā ram par tik spilgtā m tikš anā s reizē m.

Pirmdiena bija patī kamu paziņ u pilna. Diena sā kā s ar tikš anos ar Ukrainas vē stnieku Bulgā rijā Nikolaju Baltaž i. Tas bija ī ss - apmē ram pusstunda, bet informatī vs. Tradicionā li uzdā vinā jā m lelli motanku, vē stnieks veica ierakstu mū su viesu grā matā , kā arī pastā stī ja, kā ukraiņ i dzī vo Bulgā rijā...

Kopumā valsts ir nabadzī ga, tā pē c mū su tautieš i tur dzī vo pieticī gi. Kopienu galvenokā rt veido mū su meitenes, kas apprecē jā s ar vietē jiem vī rieš iem, ir arī vecā ka gadagā juma cilvē ki, kas ieradā s tā lajā.80.  gados.

Pē c tikš anā s ar vē stnieku sniedzā m interviju vietē jam portā lam "Ukrainian News" ļ oti patī kamam profesionā lam ž urnā listam Vasilijam Ž ukovskim. Skatieties video mū su kanā lā .

Pē c tam mē s devā mies uz kafejnī cu Cherry (ko izvē lē jā mies iepriekš ē jā dienā ). Tur mū s jau gaidī ja diasporas meitenes, kuras bija atnā kuš as uz motanku meistarklasi. Viņ i ieradā s ar saviem bē rniem un kopā veidoja burvī gas lelles. Viena no dalī bniecē m savu lelli caur mums pā rveda uz tuvā ko valsti – Melnkalni (viņ a palika pie konsula).

Mū su notikumiem bagā tā diena noslē dzā s ar tikš anos ar Bulgā rijas labā ko cepuru veidotā ju Irinu Sardarevu. Starp citu, agrā k viņ a bija ukraiņ u kopienas vadī tā ja. Viņ ai ir pā rsteidzoš i darbi, tos uzpē rk klienti no visas pasaules. Nevarē jā m pretoties un pielaikojā m viņ as cepures – skaistums!

Irina apsolī ja novembrī sarī kot vē l vienu motanku (ukraiņ u tē rpos) meistarklasi ikgadē jā vē stniecī bu gadatirgū decembrī . Mū su vē stnieks piedā vā ja tos pā rdot un naudu ziedot labdarī bai. Novē lam viņ iem visiem panā kumus!