SPĀNIJA UN VĒL – NO TARAGONAS LĪDZ SANREMO. PAŠU (TURPINĀJUMS)

09 Septembris 2013 Ceļošanas laiks: no 05 augusts 2013 ieslēgts 22 augusts 2013
Reputācija: +592.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Tiesa, ā tri vien pamanī ju sludinā jumu, ka brī vdienā s ieeja no otras puses. Nokļ uvu pie citas ieejas, piezvanī ju "domofonam", un durvis man atvē ra kaut kā das sā rtas, nesaprotamas tautī bas č alis. Droš i vien alž ī rietis, viņ u ir daudz. Nu ne jau bū tī ba. Es č alim teicu, ka viņ iem vajadzē ja atvest mū su maš ī nu, un tajā paš ā brī dī es to ieraudzī ju. Puisis jautā ja, vai mē s esam pie policistiem. Jā , jā , viņ š tā teica: policisti (franč u valodā flics, lasiet kaut ko lī dzī gu "fliks"). Es atbildē ju nē , un viņ š man teica, ka vispirms man jā saņ em musarnas atļ auja, lai atbrī votu transportlī dzekli. Es jautā ju, kur atrodas tuvā kā atkritumu tvertne, un viņ š man teica, ka tā atrodas blakus Noaille metro stacijai uz sarkanā s lī nijas, kas bija 6 pieturu attā lumā . Starp citu, pati autostā vvieta atradā s blakus tā s paš as sarkanā s lī nijas metro stacijas Bougainville galapunktam.

Vispā r mē s ieradā mies musarnjā , kur man prasī ja dokumentu, kurā mierī gi tika virzī tas krievu tiesī bas, prasī ja siles numuru un kurā valstī tā ī rē ta un, saņ ē muš i atbildes, izdomā ja man dā rgo papī ru. Viss par visu aizņ ē ma maksimā li 5 minū tes. Ar š o papī ru mē s atgriezā mies ieķ ī lā , samaksā jā m 136 (126 par evakuatora pakalpojumiem + č ivinā t par glabā š anu), pē c tam paņ ē mā m savu sile un devā mies uz Sanremo. Un, jā , pie tā s paš as konfiskā cijas partijas man arī izrakstī ja sodu par 35, bet uzreiz teica, ka es kā ā rzemnieks varu vienkā rš i saplē st š o kvī ti. Tač u es to neplē su, bet atnesu mā jā s kā suvenī ru. Nu kā ir ar tiem, kurus nemaksā š anas gadī jumā ļ oti moka sirdsapziņ a? Tas ir ļ oti vienkā rš i: tabakas veikalā jū s iegā dā jaties dubultu pastmarku par soda summu, bet pastā - pastmarku (vai varbū t viņ i pā rdod pastmarkas tabakas veikalā , suns tā s pazī st).


Pastmarka tiek ielī mē ta kvī ts pirmā s lapas laukā “timbre-poste” (kas ir grū tā k), pē c tam vienu “soda” markas daļ u (la partie à envoyer) izformē laukā pa kreisi no pastmarka, kur cita starpā rakstī ts: “la partie à envoyer” . Otrā zī moga daļ a (la partie à conserver) tiek izlieta uz citas č eka lapas (kas ir mī kstā ka) atbilstoš ajā laukā . Pē c tam pirmo lapu norauj un iemet pastkastī tē (uz tā s jau ir norā dī ta saņ ē mē ja adrese), bet otro lapu atstā j sev kā naudas soda samaksas pierā dī jumu. Nu, patiesī bā , tas ir viss piedzī vojums. Es domā ju, ka daudziem cilvē kiem bija jautri lasī t par viņ u.

Tā nu mē s atkal braucā m, braucā m, un apmē ram 3.5 stundas pē c siles izņ emš anas no Marseļ as izgā ztuves nokļ uvā m virknē tuneļ u, pie viena ieejas bija atvadu zī me franč u valodā , un pē c izbraukš anas no tā , zī me ar uzrakstu "ITALIA" uz zila fona, ko ieskauj dzeltenas zvaigznes.

No automaģ istrā les nolē mā m nogriezties un braukt pa piekrastes š oseju, vienlaikus apstā joties mazpilsē tā s. Un tad pirmo reizi Itā lijā ieraudzī jā m ragainu elektroauto, kas lē nā m brauca mums priekš ā un tā pē c nā cā s to apdzī t. No robež as nobraucā m 18 km lī dz Sanremo, un, tā kā nepā rtraukti braucā m cauri apdzī votā m vietā m, nā cā s ievē rot ā trumu ne lielā ku par atļ auto pusauto, tā pē c iespē ju izbaudī t vietē jo arhitektū ru bija vairā k nekā pietiekami.

KAUT KAS PAR DUSINĀ JĀ M STACIJĀ M ITĀ LIJĀ

Nezinu, kā vispā r ir ar degvielas uzpildes stacijā m Sapogā , bet no tā m, ko satikā m, bija tikai automā tiskā s, un tuvumā nebija neviena darbinieka. Acī mredzot par gā zi tur bija jā maksā ar kredī tkarti.

Tomē r vai nu es tur neredzē ju 95. benzī nu, vai arī mani mulsinā ja kaut kas cits, vai arī tā pē c, ka benzī na tik un tā bija pietiekami, es nolē mu tur neuzpildī t degvielu un piespiest č etrriteņ u draugu bū t pacietī gam lī dz atgrieš anā s Frog.

DAŽ I VĀ RDI PAR STĀ VVIETNI ITĀ LIJĀ

Marķ ē jumi tur stā vvietā s (vismaz Sanremo), tā pat kā Frog, ir balti, bet arī š ī s stā vvietas ir maksas. Tajā paš ā laikā es neredzē ju tur nekā dus uzrakstus, kas brī dinā tu par maksas stā vvietā m. Tā pē c, noliekot siles stā vvietā , kā dam vietē jam zemniekam, kurš turpat netā lu, viņ a dzimtajā itā ļ u valodā , pajautā ju, vai man par stā vvietu ir jā maksā . Viņ š man teica, ka jā , un parā dī ja, kur ir maksā tā js (vai parkoš anā s skaitī tā ju, ja kā dam tā patī k).


Viņ š arī piebilda, ka vietē jā bā rā var iegā dā ties speciā lu stā vvietas karti 4 vē rtī bā , uz kuras nepiecieš ams atbrī vot noteiktus skaitļ us no aizsargslā ņ a un atstā t to, tā pat kā autostā vvietas biļ eti, zem lobstikla labi pamanā mā vietā . Ja maksā caur maksā tā ju, tad parkans maksā s 1.50 stundā . Ī sā k sakot, tiem, kas vē las atstā t savu siles ilgā k par 2 stundā m un/vai izmantot citus apavu parkus, labā k ir iegā dā ties š ā du karti.

PLUDMALES SANREMO

Lai gan pati pilsē ta ir diezgan skaista gan dabā , gan arhitektū rā , tur esoš ā s pludmales var raksturot ļ oti ī si - tikai ar vienu ceturto krievu alfabē ta burtu, gan maksas, gan shareware. Vispirms devā mies lejā uz pludmali pie restorā na, kur nekas netika teikts par tā samaksu.

Es pajautā ju pludmales necilvē kam sarkanajā T-kreklā , vai man ir jā maksā par sauļ oš anā s krē sliem ar saulessargiem, un viņ š man atbildē ja, ka jā , jums ir jā maksā bā rā (un viņ š neteica, cik), un tad viņ š to darī s. dod mums vietu. Bet es atbildē ju, ka tik un tā tiksim, viņ š teica, saka, kā gribi un atkā pā s. Bet, kad izģ ē rbā mies un iegā jā m ū denī , cits pludmales mā rrutks paņ ē ma mū su krastā atstā tā s mantas un nolika uz akmens plā tnes. Kad izkā pu no ū dens un jautā ju, kas pie velna, viņ š man paskaidroja, ka tā ir viņ u privā tā teritorija un par ieeju pat jā maksā . Nu, ja, viņ š saka, jū s nevē laties maksā t, tad, lū dzu, dodieties uz to pludmali, kas ir netā lu, tā ir paš valdī ba. Nu labi, aizbraucā m uz municipā lo, kura kvalitā tē izrā dī jā s apmē ram tā da pati: apakš ā sā kumā smilš aina, bet pē c tam sā kas dū ņ as, pludmales ū dens posms it kā ieskauts ar akmeņ iem, pā rvē rš ot to par airu baseinu (protams, nevis valsts ģ eogrā fiskā nozī mē , bet gan ū denskrā tuvē ).


Ja vē lē jā s, protams, varē ja pā rvarē t š o akmens barjeru un iziet atklā tā jū rā , tač u es to neieteiktu darī t, jo š ī nodarboš anā s ir nedaudz darbietilpī ga un nav gluž i droš a: akmeņ i ir slideni, tā pē c slī d un plī si. , citā di lauzt kā ju tur ir kā di 2 x 2. Tur bū tu paticis tikai mazajiem: pludmale maiga, mazam bē rnam droš ā dziļ umā vē l smiltis, bez sanesumiem, tā pē c spē lē jies un plekst uz veselī bu . Nu, ū dens tur ir siltā ks nekā Kosta Bravā , un krievu tur nav vai gandrī z nav (vismaz es neatceros, ka tur bū tu dzirdē ts krievu valoda). Paš valdī bas pludmale atvē rta no pulksten 9 lī dz 19, guļ amkrē sls un lietussargs maksā.2, 40 par pusi un 3.50 par dienu, sauļ oš anā s krē sls - attiecī gi 3.50 un 6:00. Ja ir vē lme, tur var ieiet siltā duš ā – tikai par pusotru dolā ru. Un pludmalē nav bumbas spē ļ u, kas, manuprā t, ir pareizi.

Pareizā k sakot, labā k, protams, ļ autu spē lē t bumbu speciā li tam paredzē tā s vietā s - prom no cilvē ku pū ļ iem, bet tajā s pludmalē s tā du vienkā rš i nav, jo paš as pludmales ir diezgan neglī tas.

CEĻ Š UZ MONAKO

Izstaigā juš i Sanremo, izbaudī juš i vietē jo skaistumu un, protams, iegā dā juš ies suvenī rus, nolē mā m pamest Sapož noe karalisti, lai caur Varž u valstī bu nokļ ū tu Ludomanskas valstī bā . Pagā ja visas 2 stundas ar santī mu, lai nokļ ū tu ludas paradī zē , jo Boot pa ceļ am iekļ uva tik slimī gā sastrē gumā uz ceļ a. Vai varbū t tā jau bija Varde. Ne par to ir runa, korķ is ir arī korķ is Papuā zijā.

Ierodoties Monaš kā , novietojā m maš ī nu segtā stā vvietā , kuru ir pietiekami daudz (nevajadzē tu pievē rsties vietē jā m stā vvietā m, jo ​ ​ tā s ir apmē ram tā das paš as kā Vardē ), un devā mies iepazī ties ar vietē jo. garš a.

Un tur, starp citu, ļ oti skaista daba (jū ra, kalni), vienlaikus harmoniski apvienota ar daudzstā vu un ne pā rā k ē ku kompleksiem. Atpū tnieku vidū ir daudz krievu - vismaz ne mazā k kā Spā nijā . Tur ir daudz izklaides: pludmales, restorā ni, klubi, baseini ar slidkalniņ iem un lecamo torņ iem, zvē rnī ca, teā tri, muzeji un, protams, liels skaits iestā ž u tiem, kas vē las tē rē t papildu naudu. Mums nav liekas naudas, un mē s to netaisā mies atlaist, bet Monaš kā mē s bū tu daž as dienas atpū tuš ies, pretē jā gadī jumā mums tieš ā m nebija laika neko redzē t.

PAR AZARTSPĒ LES

Iepriekš ē jā sadaļ ā tika teikts, ka Monaš kā ir daudz iestā ž u tiem, kas vē las tē rē t papildu naudu. Jā , jā , atmet to. Kā tualetē . Ir tā di spē ļ u automā ti, kurus sauc par vienroku bandī tiem. Sasodī ts, cik romantiski!


Un man tā das maš ī nas vairā k asociē jas ar tualetes podiem: atliek vien metodiski samest tur naudu un raut aiz roktura (nu vai spied pogu - kur dizains). Vienī gā atš ķ irī ba ir tā , ka tualete neuzvarē s, bet galu galā rezultā ts bū s tā ds pats. Bet kā pē c viņ š neuzvar? Tas ir atkarī gs no tā , kā tu spē lē . Domā ju, ja tur iemetī si vairā k metā la monē tas ā rvalstu valū tā (vē lams Lielbritā nijas mā rciņ as vai Latvijas lati - tā s ir dā rgā kas), tad ar laiku tualete aizsē rē sies un š ī s monē tas bū s jā izņ em - tā s kļ ū s par laimestu. : ) Un domā ju, ka joprojā m bū s mazā k monē tu, kas aizpeld smirdī gajā attā lumā , nekā tā s, kuras, spē lē jot š ajā s paš ā s iestā dē s, iepeld azartspē ļ u iestā ž u ī paš nieku kabatā s. Kā jums patī k š ī ideja? Mazā k romantikas? Tač u prieku var pagarinā t, tē rē jot mazā k naudas. : ) Nu, azartspē ļ u atkarī go pilsoņ i, vai es jū s pā rā k neapbē dinā ju?

Neuztraucieties, tas bija tikai joks. : ) Starp citu, Fedjunja, kas rakstī ja par studentu ar cirvi, arī bija spē lmanis.

DEGVIELAS STACIJA MONAKO

Monaš kā tomē r nolē mā m aizbraukt uz degvielas uzpildes staciju uzpildī t degvielu. Benzī ns tur maksā ja apmē ram tikpat, cik Vardē , tikai maksā š anas sistē ma bija interesanta - ar kredī tkarti. Tajā paš ā laikā manā kartē uzreiz tika bloķ ē ta summa 130, un kolonnas displejā parā dī jā s infa, ka es varu uzpildī t degvielu maksimā li par tā du paš u summu (nez, kurš var uzpildī t degvielu par tā du summu? varbū t kā das kravas automaš ī nas ī paš nieks). Bet es uzpildī ju degvielu tikai par 35. Piegā ju pie kases un jautā ju Monako, kas pie velna. Atbildot uz to, viņ a man apliecinā ja ar zvē restu, ka kā da Francijas banka man atdos starpī bu 7 dienu laikā , ko viņ š beigā s arī izdarī ja.

VIESNĪ CA BUSBY 3* NICĀ

Izbraucot no muļ ķ u paradī zes, devā mies uz Nicu un tur kaut kur nonā cā m pē c kā das stundas.

Uzlikuš i siles uz segtā s autostā vvietas, devā mies meklē t piemē rotu istabu. Tomē r tas izrā dī jā s ļ oti grū ti! Viss netā lu no pludmales bija bezcerī gi piebā zts. Uz daudzu doš u mā ju un pat tū ristu hosteļ u durvī m bija uzraksti "NO PLACES", savukā rt citā s vietas vienkā rš i nebija, bez izkā rtnē m. Bija tač u vietā m un brī vas vietas, bet š ī s istabas bija ļ oti pirkstainas (no 250 un vairā k par nakti). Pē c tam nolē mā m paskatī ties mazliet tā lā k no krasta, bet arī tur visas istabas bija aizņ emtas, turklā t to bija mazā k. Tomē r galu galā veiksme mums uzsmaidī ja Busby 3 * rooming house. Tikai kaut kas par 150 par nakti + dvuš ņ iks kā pilsē tas rekvizī ts diviem. Istabu nama darbinieki ieteica vispirms apskatī t istabu, kurai piekritā m, citā di xs, kā das tur istabas.


Mē s braucā m ar liftu uz istabu, kas bija daudz kulturā lā ka nekā Marseļ as numuriņ ā : diezgan plaš s, ar normā lā m durvī m (bez lopu "akordeoniem"), pat sienas tur bija zeltainas tā dā paš ā krā sā kā Au-cards. . Priecā jā mies arī par viesnī cas numuriņ u (nā kamā sadaļ a par to): salī dzinot ar Marseļ as numuru, tas bija tikai prezidenta apartaments. Tā nu mē s nekavē jā mies noripot no bablos un apmetā mies tur. Viņ i arī jautā ja, vai pie istabiņ as ir autostā vvieta, bet, kā mē s gaidī jā m, tā s tur nebija. Darbinieki gan stā stī ja, ja atrodam vietu tuvā k istabiņ u mā jai, tad maš ī nu tur var novietot uz balles, jo bija vakarā , nā kamā diena bija svē tdiena, un svē tdienā s stā vvieta ir bez maksas. Vietas tač u tur bija pilnas, un stā vvieta, kurā atstā jā m savu auto, nebija pā rā k tā lu, tā pē c nolē mā m to atstā t tur, kur tā stā vē ja.

BUSBY VIESNĪ CAS ISTABA

Istaba, kā jau minē ts, izrā dī jā s ļ oti personiska: plaš a, 2 gultas, kuras pē c vē lē š anā s var pā rvietot kopā , kanapē , atzveltnes krē sls, 2 pufi, galds, naktsgaldiņ i, plakanā ekrā na televizors uz sienas statī va , sienā iebū vē ts skapis, ar stikla durvī m. Š ajā grā matu skapī bija arī Jaunā Derī ba trī s valodā s: franč u, angļ u un vā cu. Vannas istabas sienas ir izklā tas ar zilā m flī zē m, visa santehnika arī zila, vanna un izlietne ar vienas sviras maisī tā jiem, tualete ar vertikā lu noteku (horizontā li tomē r labā k), ir jau pieminē tā iekā rta kurā tu nevar atstā t draugu. Fē ns tur tač u ir pirmsū dens, bet tas jau ir sī kums. Tur gan vannas istabas durvis ir rež ģ ī tas un, manuprā t, nav aizslē gtas. Uz istabas grī das ir sarkans paklā js, sienas arī apš ū tas ar kaut kā du audumu, kas rada vismaz kaut kā du skaņ as izolā ciju (lī dz rī tam izrā dī jā s, ka tur vē l nav ī sti labi).

Tur ir balkons, bet, tā pat kā Horitzò divstā vu mā jā , tas ir mazs, turklā t tur nav ne galda, ne krē slu, tā pē c apsē dieties un ē rti dzeriet vī nu, skatoties uz Nicas naksnī go ielu (starp citu, skats ir tā lu no sliktā kā ! ), visticamā k, neizdosies. Un rozetes š ajā dzī vojamā mā jā (tā pat kā Marseļ ā ) ir nestandarta: no tā m izceļ as metā la zemē juma tapas, veidojot vienā dsā nu trī sstū rus ar caurumu pā riem. Tā tad š ā du kontaktligzdu spraudņ iem jā bū t ar ī paš u “ieeju” vai arī tiem jā bū t ļ oti, ļ oti š auriem. Pretē jā gadī jumā jums bū s jā izmanto adapteris. Tač u mē s š ī s rozetes neizmantojā m kaut vai tā pē c, ka visus lā dē tā jus neapdomī gi atstā jā m Spā nijas istabiņ u mā jā . Un uz istabas durvī m ir forš a zī me par smē ķ ē š anas aizliegumu, par kura pā rkā pš anu paredzē ts naudas sods 68 vai kriminā lvajā š ana, un ir arī.4 ciparu tā lruņ a numurs, kas ir ieteicams tiem, kas vē las atmest smē ķ ē š ana.

NAKTS JAUKS


Naktī s Nicā stikloš ana ir diezgan dzī va, kā jau jebkurā ballī š u pilsē tā . Daudz izklaides, piemē ram, restorā ni, bā ri, klubi un iestā des papildu mī klas pazeminā š anai. Tur ir daudz atpū tnieku, galvenokā rt pati varde, bullis, brits, vā cietis, kurpnieks un, protams, rus, kur bez mū su brā ļ a? : ) Starp citu, krievu ir daudz, visur skan Lielais un Varenais. Nu, pludmalē s naktī s (par pludmalē m tiks runā ts nedaudz tā lā k uz dienvidiem) cilvē ki no arā bu vai kā dā m citā m valstī m iekā rtojas pa nakti zem segas. Bet š ķ iet, ka tie nav ne etiopieš i, ne dzī vespriecī gi č ukč i, ne papuasi un ne nanais, kurus ļ oti mī l jau pieminē tais izcilais krievu dzejnieks, dziedā tā js un komponists. Gar krastmalu izvietoti soliņ i, zem nojumē m vai bez tā m, tiem, kam patī k sē dē t un apbrī not skatu uz jū ru vai greznā m divstā vu mā jā m.

RESTORĀ NS LE GUSTAVE 5

Cenas š ajā restorā nā izrā dī jā s ļ oti demokrā tiskas, ī paš i salī dzinot ar Marseļ u: porcija pī les foie gras - 16.50, cepta sarkanā kefale - 14.50, liellopa fileja - tikpat daudz, glā ze paš taisī ta vī na - 3.90. Viss ir diezgan garš ī gs. Rezultā tā mē s tur atstā jā m 70. Matemā tikas cienī tā ji var aprē ķ inā t, cik glā zes vī na mē s izdzē rā m, ņ emot vē rā , ka atstā jā m sivē nu kā dzeramnaudu (protams, ne santī ma), un paņ ē mā m visus uzskaitī tos ē dienus pa vienam. . Pē c tam pastaigā jā mies pa pilsē tu, aizgā jā m uz krogu, kur izdzē rā m vē l vienu alus glā zi un devā mies nakš ņ ot viesnī cā.

7. diena, svē tdiena, 11.08. trī spadsmit

BROKASTIS VIESNĪ CĀ BUSBY

No rī ta pamostoties, devā mies brokastī s, jo tā s bija iekļ autas istabiņ as cenā . Brokastis gan izvē rtā s vairā k nekā pieticī gas: uz "bufetes" (kas kalpoja kā parasts galds) bija jogurti, pā rslas, sviests mikroiepakā s un augļ u salā ti bļ odā (ne pirmais svaigums, spriež ot pē c fermentā cijas garš a).

Onkulis-darbinieks visiem piedā vā ja tē ju vai kafiju, mē s izvē lē jā mies pē dē jo. Pē c kā da laika cita nepā rprotami nefranč u izcelsmes darbiniece, spriež ot pē c skaidri izrunā tajiem vā rdiem franč u valodā , mums atnesa kafijas kannu, piena krū zi, 2 kruasā nus, 2 mazas bulciņ as un 6 mikropakas ar visā diem ievā rī jumiem. Daž i citi vietē jie viesi jautā ja darbiniekiem, vai tur ir vā rī tas olas, un saņ ē ma galī gu atbildi. Mē s jau pieminē jā m lielu skaitu krievu Nicā . Tā tad tajā "restorā nā " bija arī kaut kā ds krievu specifiski skū ts kazlē ns.

PLUDMAS NICĀ

Tur esoš ā s pludmales ir par 50% privā ti apmaksā tas un aptuveni tikpat daudz paš valdī bu bezmaksas. Viņ i tur pat mijas: maksas - bezmaksas, maksas - bezmaksas...Katras garums ir kaut kur ap 40 - 50 m.


Atš ķ irt maksas pludmali no bezmaksas ir ļ oti vienkā rš i: uz maksas pludmales sakā rtotā s rindā s stā v sauļ oš anā s krē sli un saulessargi, bet bezmaksas pludmalē nejauš i izkaisī ti paklā jiņ i (vai dvieļ i) un krupju krē sliņ i. Cenas pludmalē m ir diezgan satriecoš as: ieeja vien maksā , š ķ iet, stabu, un kopā ar sauļ oš anā s krē slu un lietussargu š ī laime maksā s, manuprā t, pā ris tvī tu, ja ne ceturto daļ u. Tač u vienalga, vai pludmale ir brī va vai nē , tā joprojā m ir lieliem oļ iem klā ta, tā pē c peldē ties tur ļ oti ieteicams ī paš os apavos, kurus visur pā rdod vietē jos veikalos. Ieeja ū denī , tā pat kā Costa Brava, ir diezgan stā va, bet ū dens bū s siltā ks. Paš valdī bā s arī duš a, tualete un ģ ē rbtuve vienā pudelē , bet par ieeju bū s jā maksā piecdesmit kapeikas (nesatraucies, santī ms).

CEĻ Š UZ KANNĀ M

Lai paspē tu tikt lī dz “mā jā m” ne par vē lu un pat Kannā s paspē tu nedaudz pabū t, nolē mā m 11.00 ar santī mu izvā kties no Nicas un ap pusdienlaiku jau bijā m klā t. Attā lums starp š ī m abā m pilsē tā m ir tikai ceturtdaļ a, ja ne mazā ks, bet mē s nolē mā m iet pa ceļ u gar Lazurku, un š is ceļ š ir tā lu no lielceļ a, turklā t tas iet cauri apdzī votā m vietā m, kur ā trums ir ierobež ots lī dz pusei stunda, turklā t tam ir arī daudzi luksofori. Tač u rezultā tā bez ī paš ā m nepatikš anā m nokļ uvā m lī dz kinofestivā lu pilsē tai. Ar stā vvietu tur tač u, tā pat kā citur, celms. Viens no vadī tā jiem, redzot, ka otrs izbrauc no paralē lā s stā vvietas, apstā jā s un gaidī ja, bloķ ē jot visu satiksmi (tā , starp citu, ir ierasta lieta bradā još ajiem baseiniem un buļ ļ iem). Otrs, aizejot, ar dupsi iespē ra aiz muguras stā voš ā s siles priekš pusi, bet, it kā nekas nebū tu noticis, mierī gi aizgā ja un devā s savā s darī š anā s.

Tā lā k tas, kurš gaidī ja stā vvietu, mierī gi noparko, ļ aujot pā rē jai plū smai turpinā ties.

PLUDMA KANNĀ S

Bet mē s joprojā m atradā m parkā nu Kannā s un bezmaksas, kā teica atbilstoš ais uzraksts “gratuit”. Tiesa, pirms tur atrast vietu, stā vvietā vē l bija jā iziet aplis vai divi. Tad nedaudz pastaigā jā mies pa pilsē tu un devā mies uz pludmali. Pludmale tur, starp citu, izrā dī jā s labā ka nekā Nicā , jo ir smilš aina. Un viņ š tur bija maigā ks, kas kā dam bū s liels pluss. Ū dens ir tī rs un caurspī dī gs. Š ī pludmale, starp citu, bija mež onī ga: visi pludmales piederumi, piemē ram, sauļ oš anā s krē sli, saulessargi, krupju krē sliņ i un paklā jiņ i, tika paņ emti lī dzi. Krievu š ajā pludmalē , kā jau Nicā , bija pietiekami daudz.

RESTORĀ NS POMME D'API

Bija patī kami atpū sties tajā pludmalē , bet tomē r laiks taisī ties ceļ am, citā di jau kā di trī s. Nu, pirms ceļ a nolē mā m uzkost kā dā no Kannu restorā niem.


Viesmī le mē ģ inā ja ar mani sazinā ties angliski, bet es viņ ai teicu, viņ i saka, neuztraucieties, jū s varat runā t franciski. Un viņ a man jautā ja, kā dā valodā es gribē tu runā t. Es bū tu ļ oti sarū gtinā ts, ņ emot vē rā , ka esmu zaudē jis visas komunikā cijas prasmes (galu galā , es gandrī z nerunā ju franciski kopš.2008. gada, kad devā mies uz Tunu), ja nebū tu gandrī z pilnī gas problē mas sazinā ties franč u valodā citā s valstī s. iestā des. Un es viņ ai atbildē ju, ka ja viņ u nez kā pē c neapmierina franč u valoda, tad varam sazinā ties angliski, itā liski, spā niski vai grieķ iski. Pē c tam "lingvistiski" jautā jumi vairs neradā s, un mē s pā rgā jā m tieš i pie tā , kā dē ļ tur bijā m ieraduš ies. Pasū tī jā m porciju foie gras (13), laš a steiku (14), entrekotu sinepju mē rcē (18.50), divus apelsī nus (3.30 katrs) un pudeli minerā lū dens (3.30).

Fuagraš ka tur izrā dī jā s kaut kā da hacka, š ķ iet, ka pirkta, bet viss pā rē jais bija diezgan garš ī gs.

ATGRIEZIES SPĀ NIJA

Ap 16.00 devā mies uz dzimto Blanesu un ap 22.30 jau bijā m klā t. Pē c ieraš anā s mē s devā mies uz japā ņ u restorā nu, lai iedzertu Epidorchika, pē c tam devā mies uz istabu, lai izgulē tos pē c garā ceļ ojuma.

8. diena, pirmdiena, 12.08. trī spadsmit

CEĻ OJUMS UZ TARAGONU CAUR BARSELONU

Nez kā pē c mē s visi virzā mies uz ziemeļ iem un ziemeļ iem, bet kā ar dienvidiem? Mē s vispā r nolē mā m tajā dienā doties uz Taragonu, uz dienvidiem no Barcas. Pa ceļ am nogriezā mies nedaudz nepareizā virzienā un tā vietā , lai apbrauktu Barsetku, iebraucā m tajā taisni. Kā ds teica, ka Barsetkā varē tu bū t sastrē gumi, bet kaut kā paveicā s, iztikā m bez tiem. Un mē s saņ ē mā m kaut ko lī dzī gu pilsē tas apskates ekskursijai.

VELNA TILTS (PUENTE DEL DIABLO)

Turpinot ceļ u Tarraga virzienā , ieraudzī jā m zī mi, ka drī z bū s Velna tilts (š is tilts ir orientieris, transportam netiek izmantots), un nolē mā m tur apstā ties, lai paskatī tos, kā ds tas ir par arhitektū ras brī numu. Forš s, starp citu, tilts, kā dreiz tas kalpoja kā ū densvads ū dens padevei apkā rtē jai teritorijai. Ja vē laties, varat uzkā pt uz tā un pat š ķ ē rsot to pā ri bezdibenim. Un, lai gan tas ir diezgan š aurs, nebaidieties no tā s nolē kt, jo tai ir apmē ram metru augsti akmens ž ogi. Pieturā ir arī skatu laukums, no kura diezgan labi redzams š is tilts. Uz tā s piekā rta arī zī me, kas vē sta, ka š ī vieta paredzē ta tikai ī sai pieturai, savukā rt ilgā kai pieturai droš ī bas un komforta labad ieteicams braukt lī dz tuvā kajai stā vvietai, kas atrodas aptuveni 18 minū tes no turienes.

PLUDMA TARAGONĀ


Kur sā kas pilsē ta, ja ierodaties uz siles? Tieš i tā , no autostā vvietas. Nu ar stā vvietā m visur, kur vien prot. Tomē r mums paveicā s atrast bezmaksas autostā vvietu. Pat ja ne pilsē tas centrā , bet vietā , kur pilsē ta ir diezgan labi redzama, tā pē c mums izdevā s uzņ emt daž as skaistas bildes gan no pilsē tas, gan no jū ras. Fakts ir tā ds, ka š ajā vietā akmeņ us mazgā ļ oti skaists debeszils ū dens. Tad braucā m tā lā k un atradā m stā vvietu netā lu no pludmales - arī bezmaksas. Pludmale ir ļ oti laba: smalkas smiltis, ū dens ir daudz siltā ks nekā Costa Brava (Tarraga jau ir Kosta Daurada). Piekraste tomē r ir maiga, kas man ir mī nuss, bet kā dam gluž i otrā di pluss.

TARAGONAS CENTRS

Viņ i nolika siles maksas pazemes autostā vvietā , izstaigā ja pilsē tas centru, apskatī ja visā das baznī cas, katedrā les un citas senlaicī gas ē kas un tad, kā parasti, nolē ma apmeklē t kā du no vietē jiem restorā niem, kur cenas izrā dī jā s bū t diezgan pieņ emamā m cenā m.

RESTORĀ NS PISCOLABIS

Jums jau ir aptuvens priekš stats par cenā m spā ņ u restorā nos, gan demokrā tiskā m, gan ne tik, tā pē c nav jē gas tā s uzskaitī t. Piezī mē š u tikai to, ka toreiz tas bija pirmais restorā ns Spā nijā , kur mums paveicā s atrast Franz, lai arī gaiš ā pudelē (mē s dodam priekš roku tumš ai caurvē jai) par pudeli 3.95. Š ajā gadī jumā pat pudeli pierunā ju pati, lai gan braucu. Galu galā tur ir atļ auts (atgā dinā š u, ka Spā nijā maksimā li pieļ aujamā alkohola koncentrā cija automaš ī nas vadī tā ja asinī s ir 0.5 promiles, bet izelpotā gaisā - 0.25 promiles, motociklistiem š ie rā dī tā ji ir mazā ki).

Ak, jā , bija arī nedaudz neparasta gaspač ka: pievienoja pusi gareniski pā rgrieztas cieti vā rī tas olas. Ar olā m, starp citu, man patika labā k.

9. diena, otrdiena, 13.08. trī spadsmit

Tajā dienā nolē mā m vē lreiz doties uz Monseratu. Š is ir š ā ds klosteris, kas atrodas 725 m augstumā virs jū ras lī meņ a. Kā pē c "atkal"? Jā , jo bijā m jau pirms 4 gadiem, bet tā kā laiks jau bija diezgan vē ls, tad paspē jā m tikai apmeklē t skatu laukumu. Tač u no turienes paveras arī sasodī ti skati, tač u var arī uzkā pt vē l augstā k, un nokā pt kaut kur zemā k un pat apmeklē t mā kslas galeriju. Tā pē c tajā dienā nolē mā m apmeklē t to, ko nebijā m apmeklē juš i pē dē jo reizi.


Lī dz vietai, kur atrodas muzejs, daž ā di veikali un galvenais skatu laukums, var nokļ ū t trī s veidos: ar auto pa sirpi (tur pietur arī ekskursiju autobusi), ar troš u vagoniņ u vai ar cremallera (cremallera) dzelzceļ u. Tā kā iepriekš ē jā reizē devā mies tur augš ā ar troš u vagoniņ u, š oreiz nolē mā m izmantot bagā ž nieku. Godī gi sakot, troš u vagoniņ š man patika vairā k, bet cilvē kiem, kas cieš no akrofobijas vai pat nepatoloģ iskas bailes no augstuma, vajadzē tu izmantot bagā ž nieku. Paņ ē mā m biļ etes uz kremaleru 12.90, un š ajā cenā papildus braucienam turp un atpakaļ bija iekļ auts arī muzeja apmeklē jums. Tur arī varē ja paņ emt biļ etes uz funikulieri lejā (Santa Cova) un augš ā (Sant Joan), plus viss kopā sanā ktu lē tā k. Bet mē s ņ ē mā m biļ etes uz š iem 2 funikulieriem š urpu turpu jau augš ā , un tie mums maksā ja 9.50.

Starp citu, nevajag jaukt funikulieri (funikuli) ar vagoniņ u (telefé rico), pat ja vagoniņ š un funikulieris ir sinonī mi un vā rds “telefè rico” ir tulkots no spā ņ u valodas un tā un tā . Kopumā troš u vagoniņ š (telefé rico) ir kabī ne, kas piekā rta no virves. Tas visus paceļ no kalna pakā jes uz skatu laukumu (kā arī kremaleru). Bet funikulieri (funikuļ i) Santa Cova un San Joan ir vairā k kā bagā ž nieki: apmē ram vienā di vagoni brauc pa sliedē m, bet zobratu ceļ a vietā starp sliedē m tur tiek izmantota troses vilce. Š ie funikulieri iet uz augš u (ir vē l viens skatu laukums) un uz leju (š ķ iet, ka ir ala, kur viņ i atrada Dievmā tes statuju ar mazuli klē pī ).

Pie muzeja ieejas bija kaut kā ds forš s okraš kins, kurš visiem pā rbaudī ja biļ etes un visiem krieviski teica: "Nebildē jiet". Kā pē c krievu valodā ? Jā , jo es nezinu, kad, kā , bet tajā dienā Montsē rā bija gandrī z tikai krievi.

Izskatā s, ka tajā dienā bija autobusu tū res krieviem. Nu, labi, jū s nevarat fotografē t š ī s gleznas - nu, suns ir ar tā m. Starp citu, lielā kā daļ a muzeja eksponā tu bija daž ā du izmē ru un prasmju mā kslinieku gleznas. Uzreiz jā saka, ka gandrī z nesaprotu glezniecī bu, bet tomē r varu atš ķ irt Van Goga gleznu no 8 gadus veca skolnieka zī mē juma. Tā tad lielā ko daļ u gleznu tur tieš ā m zī mē juš i forš i (nu vai gandrī z forš i) mā kslinieki, bet bija arī tā das, par kurā m vienkā rš i nevarē ju nesmieties, ja vien nenoripotos uz grī das. Vai atceries, kā du attē lu, atrodoties uz kuģ a, uzzī mē ja senajā padomju filmā par 12 krē sliem, ko Gomiaš vili un Filippovs uzzī mē ja? Apmē ram tā das paš as prasmes gleznas bija Monseur muzejā . Lī dzī gas gleznas atrodas apskates beigā s. Acī mredzot izklaidei tiem, kam apnicis skatī ties iepriekš ē jā s gleznas.

Monseratas Svē tā s Jaunavas Marijas bazilika


Paš ā bazilikā neiekļ uvā m diezgan iespaidī gā s rindas dē ļ . Nu, mums nepatī k rindas, un viss. Tomē r viņ i tusē jā s viņ ai blakus. Tur joprojā m visi pē rk un liek sveces speciā lā s krū zē s, kas ļ auj š ī m paš ā m svecē m degt diezgan ilgi. Ir arī minerā lū dens avots, kam it kā piemī t dziednieciskas spē jas. Es nezinu, cik tā ir patiesī ba, bet, ja jū s izdzerat daž us litrus š ī ū dens, tad tam noteikti vajadzē tu palī dzē t pret aizcietē jumiem. : )

SANT JOAN funikulieris

Š ī s vā rī š anā s notiek ar apmē ram pusstundas intervā lu. Ja tas notiek vakarā , tad jā uzmanā s, lai neizš ķ ē rdē tu pē dē jo. Pretē jā gadī jumā jums bū s vai nu jā kā pj lejā ar savā m kā jā m, vai, vē l ļ aunā k, jā kā pj augš ā . Tur tač u ir grafiks, tablo arī parā da, kad bū s nā kamais vā rī š anā s un kad bū s pē dē jais.

Pa to laiku pielī mē ju pirkstu, netā lu noliku saulesbrilles uz akmens un tad droš i aizmirsu. Pirms atgrieš anā s nolē mā m kā du brī di pasē dē t un atpū sties. Garā m gā ja divi indieš i (vai č aļ i, kas izskatī jā s pē c indieš iem), un viens no viņ iem angliski pateica, ka man ir asinis, uz ko es viņ am atbildē ju, viņ i saka, fufelis, un viņ i devā s tā lā k. Un, kad atkal uzkā pā m augš ā , viena tū riste funikuliera darbiniekam pastā stī ja, ka atradusi kā da aizmirstas brilles, un iedeva tā s viņ am. Es paskatī jos uz š ī m brillē m, un tā s š ķ ita pā rsteidzoš i lī dzī gas manē jā m. Pā rbaudī ju savu kabatu, kur tā s parasti liku, un tur tā s netika atrastas. Nu, protams, es piegā ju pie š ī darbinieka un uzdā vinā ju viņ am tiesī bas uz savā m brillē m, kuras viņ š man uzreiz iedeva.


Tie paš i indieš i uzreiz pielē ca viņ am klā t un jau spā niski pateica, ka man ir asinis un man vajadzī ga medicī niskā palī dzī ba (nu vismaz nepiedā vā ja mani no turienes sū tī t ar helikopteru uz tuvā ko slimnī cu : D ). Viņ š man iedeva flakonu ar H2O2 un pā rsē ja gabalu, un es sev iedevu otru palī glī dzekli (pirmais jau bija ar plā ksteri). Lū k, tā da savstarpē ja palī dzī ba! Gluž i kā nanieš i, kuri savā tundrā iet uz tualeti divatā , lai, kamē r viens nodarbojas ar tik smalku lietu, otrs ar divstobru ieroci, kas pielā dē ts ar lielu lā diņ u, pasargā viņ u no dzī vniekiem bī stamiem dzī vniekiem. Nanai, piemē ram, aļ ņ i, kas dzī vo tundrā , lā č i un vilki. Nu, tad viņ i maina lomas. Starp citu, lasī tā ji droš i vien jau ir gaidī juš i tradicionā lo lirisko atkā pi par tualetē m. Labi, es tevi nemocī š u - tā bū s nā kamā.

LIRISKS VIRZIENS PAR DAUDZEM

Spā nijā ir par maz publisko tualeš u, varž u pilsē tā s š ķ iet vē l mazā k (vismaz tajā s pilsē tā s, kur bijā m), bet par Sanremo un mū ķ eni pat neko nevaru pateikt, jo bijā m tur pavisam maz. . Vispā r tajā paš ā Monserā ir tualetes gan funikulieru izbraukš anas vietā s, kas ir pie skatu klā ja, gan kremleriem (kā abos galos). Viņ i tomē r nav ī paš i kultivē ti. Ž ironā redzē jā m arī publisko tualeti - arī tā -tā , diezgan noplucis. Tie, kas ir uz riteņ iem (protams ne narkotiskā , bet auto izpratnē ), vienmē r var apstā ties degvielas uzpildes stacijā , ir pat ļ oti kulturā las tualetes, ar ā tro roku ž ā vē tā ju (tur pē c to iztī rī š anas vajag pilnī bā salikt rokas un pē c tam lē nā m, lē nā m izņ emt, kamē r uz tā m pū š karsts gaiss; vienai, maksimums 2 reizes tā s tiek ž ā vē tas).

Nu uz Vardes ceļ iem, kā jau uz ziemeļ iem teica, katrā atpū tas vietā ir tualetes, kas atrodas aptuveni ik pē c 5 km, tomē r kultū ras tualete sanā ks vai ne pā rā k - tā paveicā s . Bet vislabā k ir izmantot š ī s iestā des restorā nos: tur tā s gandrī z vienmē r ir kultū ras. Jā , Spā nijā sotrī ri parasti atrodami pazemes autostā vvietā s, ko Vardē diez vai var atrast. Pludmales tualetes Spā nijā jau ir minē tas tā lā k uz ziemeļ iem.

IEPIRKTIES MONSERRĀ

Kurš gan negribē tu atvest kā du suvenī ru no Monsera? Tā di tur ir fani un gaida atplestā m rokā m. Papildus magnē tiem un š ķ ī vjiem pā rdod visdaž ā dā kos pā rtikas produktus: jamonu, jē ra un kazas sierus, vietē ji raž otu mī ksto desu (tā da pretī ga lieta! ), medu, saldumus utt. Protams, pā rdod arī Buhā ru: vī nus, liķ ierus, vermuts, viskijs utt.

Cenas tur, protams, ir pā rspī lē tas, tā pē c nav ieteicams ņ emt lī dzi neko citu kā magnē tus: magnē tus ar Monser diez vai kur citur var atrast, bet visu pā rē jo - pat koš ļ ā jiet ar tū pļ a atveri, un tas ir lē tā k.

10. diena, treš diena, 14.08. trī spadsmit

CEĻ OJUMS UZ ANDORU


Mē s jau devā mies uz Andetu savā pē dē jā ceļ ojumā.2009. gadā un pat nakš ņ ojā m tur diezgan š ikā numuriņ ā , bet š oreiz nolē mā m doties uz turieni nenakš ņ ojot. Uz turieni braucā m pa C32 š oseju, tad Barcas rajonā nogriezā mies uz C58, kas tad pā rvē rš as pa C16 - E9. Tā lā k š is marš ruts ved cauri Del Cadi tuneli, kura garums ir veseli 5026 m Nolē mā m nebraukt pa C17 š oseju, kas pā rvē rš as par N152, jo tad tas pā rvē rš as par diezgan garu sirpi, apmē ram puskilometru garumā . Par izbraukš anu cauri tuneli, protams, bija jā maksā.11, 67 katrā virzienā (2009. gadā , manuprā t, bija tieš i 11), bet tas tomē r ir labā k, nekā braukt pa sirpi. Ja kā ds pē kš ņ i nolemj doties no Spā nijas uz Franciju caur Andoru, tad brī dinu, ka š ī nav labā kā ideja, jo.

Vardē no Andorkas var iekļ ū t tikai ar sirpi, un, spriež ot pē c kartes, tā ir diezgan lī kumaina.

Andi ir pircē ju paradī ze, kur gandrī z viss ir lē tā ks nekā kaimiņ os esoš ā Spā nija un varde. Ierodoties tur, vispirms uzlē jā m 30 litrus benzī na “tikai” 1.295 litrā , tad devā mies uz lielveikalu un lū k daž i no tur pirktā (citē ju ar cenā m): litrs “Kurvas” VSOP ( pā rē jā Buhā ra bū s traukos pa 0.7) - 21.15, Barcelò Imperial rums - 12.94, Barcelo krē juma liķ ieris (17%) - 9.9, Tequilon Sauza Ag - 7.25, Lambrusco Itā lijas gā ze - 2.3, puslitra neapstrā dā tu olī vu skā rdene. eļ ļ a - 3.6. Mē s tur pat nopirkā m 2 litru paciņ as gaspač kas - divdaļ ī go. Garš a, starp citu, ir ļ oti personiska. Tur nopirka arī minerā lū dens bloku - 17 "kapeikas" par 1.5 litriem. Tomē r jā atceras, ka ir ierobež ojumi tabakas un Buhā ras importam no Andoras uz Spā niju (un noteikti arī uz Franciju).

Uz Spā nijas un Andoras robež as atrodas muitas posteņ i, un muitas darbinieki ik pa laikam organizē no Andoras uz Spā niju iebraucoš o automaš ī nu meklē š anu. Š oreiz braucā m mierī gi, neviens mū s negrū da, bet pagā juš ajā reizē visas maš ī nas tika iedzī tas speciā lā karterā , arī mū sē jā . Muitas darbinieks man arī prasī ja, vai man nav cigaretes. Es atbildē ju nē . Tad viņ š jautā ja, vai tur ir Buhā ra. Es atbildē ju jā . Viņ š jautā ja, cik. Atvē ru bagā ž nieku, kur bija pudele ar kaut ko stipru, un viss pā rē jais bija somā . Tomē r mums bija pā rpalikums (4.5 litri 4 noteikto vietā ). Bet muitnieks neko nepā rbaudī ja un palaida mū s mierā . Nezinu, kā da ir atbildī ba par kontrabasu, bet domā ju, ka labā k ar to neriskē t.

11. diena, ceturtdiena, 15.08. trī spadsmit

Ž ironā arī bijā m jau 2009. gadā , bet tad vē l nebija iespē jas pastaigā ties pa viduslaiku cietokš ņ a mū riem. Tagad š is sapnis ir piepildī jies.


No š ī m sienā m visa pilsē ta ir ļ oti labi redzama, ī paš i, lai uzkā ptu uz kā da skatu laukuma, kuru ir vairā ki, un tie atrodas daž ā dos lī meņ os. Ž ironā ir arī citi apskates objekti: baznī cas, muzeji utt. . Jau rakstī ju par pusizž uvuš o upi, kurā tomē r atrodamas zivis. Tā tad, kad mē s tur bijā m pagā juš ajā reizē , š ī s zivis bija moivas lielumā , bet tagad tā s jau ir tā das slimī gas foreles lielumā . Vai tu esi izaudzis š ajā laikā ? : D

PLUDMA SANFELIU

Pē c Ž ironas nolē mā m doties uz pludmali San Feliu – pilsē tā , kurā mē s nekad nedzirdē jā m krievu runas. Pludmale tur ir laba: smilš aina, tī ra, mē reni slī pa. Tiesa, lai tur netā lu noparkotos, nā cā s izmantot maksas stā vvietu ar barjeru. Tad vē l nedaudz pastaigā jā mies pa pilsē tu un nolē mā m doties "mā jā s" ...uz sirpja. Caur Tosu.

CEĻ Š ATPAKAĻ

Tossa de Mar parasti ir pilsē ta, kurā var nokļ ū t tikai ar sirpi.

Sirpis, protams, nav tas labā kais veids, bet pā rmaiņ ā m jā brauc ar sirpi, vai ne? Š eit es esmu apmē ram tā pat. Vispā r ar sirpi braucā m no Tosas lī dz Loretai, pa ceļ am pā ris reizes piestā jot pie skatu platformā m un fotografē jot skaistus skatus, un Loretā sā kā s diezgan slimī gs pā rbaudī jums.

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Līdzīgi stāsti
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums