Andora - Pireneju princese
“Mans tē vs Kā rlis Lielais mani atbrī voja no arā biem
Un iedeva man Merihelu, lielo mā ti,
Viņ a piedzima kā princese un bija objektī va jaunava starp divā m tautā m.
Es esmu vienī gā meita, kas palikusi no Kā rļ a Lielā impē rijas.
Ticī gs un brī vs vienpadsmit gadsimtus, es gribu bū t ticī gs un brī vs.
Lai likumi ir mani patroni un prinč i mani aizsargi!
(Andoras himna)
Andora, pirmkā rt, ir daba, satriecoš a skaistuma vietas, kur var nodarboties ar daž ā diem ā ra sporta veidiem gan vasarā , gan ziemā . Pā rgā jieni un slē poš ana ir tikai divi ā ra aktivitā š u piemē ri, kas pieejami ikvienam Andoras apmeklē tā jam. Š ī ir valsts, kurā tū ristus gaida unikā ls piedā vā jums trī s vienā : skaistas slē poš anas trases, plaš i pazī stamais milzī gais Kaldea termā lais komplekss - ī sta "ū dens paradī ze", kur brī niš ķ ī gi uzlabot savu veselī bu, un pienā kums -brī vā zona.
Par valsti, tā s vē sturi un cilvē kiem
Andoras iedzī votā ju skaits ir 86 tū kstoš i cilvē ku. Mazā k nekā treš daļ a no kopē jā iedzī votā ju skaita (11 tū kstoš i cilvē ku) ir vietē jie andorieš i, katalā ņ u zemnieku pē cteč i, kuri senatnē apmetā s kalnu ielejā s. Turklā t Andorā dzī vo 25 tū kstoš i spā ņ u, 4 tū kstoš i franč u, portugā ļ u un citi. Valsts valoda ir katalā ņ u valoda, kurā runā treš ā daļ a iedzī votā ju. Plaš i runā arī franč u un spā ņ u (kastī lieš u) valoda. Lielā kā daļ a ticī go (99%) ir katoļ i. Vidē jais paredzamais dzī ves ilgums ir 83.5 gadi. Sabiedriskā morā le, ko audzinā ja katolicisms, ir diezgan smaga. Atš ķ irī bā no kaimiņ valstī m Spā nijas un Francijas š eit nav striptī za klubu, pornogrā fija nav apsveicama, nū disms nav pieņ emts, seksuā lā s minoritā tes nekā dā veidā neizpauž as, prostitū cija ir aizliegta un vajā ta. Vietē jā policija nekavē jas izraidī t no valsts jebkuru ā rzemnieku, kurš pā rkā pj vietē jos likumus vai pat vienkā rš i nekaunī gas uzvedī bas dē ļ , neatkarī gi no viņ a ekonomiskā stā vokļ a.
Izglī tī ba ir obligā ta visiem bē rniem vecumā no 6 lī dz 16 gadiem. Vidē jo izglī tī bu valsts nodroš ina bez maksas. Ir trī s veidu skolas – andoras, franč u un spā ņ u –, kurā s mā cī bas notiek galvenokā rt attiecī gi katalā ņ u, franč u un spā ņ u valodā . Vecā ki var izvē lē ties, kā dā skolā viņ u bē rni mā cā s. Visas skolas bū vē un uztur Andoras varas iestā des, tomē r Francijas un Spā nijas skolā s skolotā jiem galvenokā rt maksā Francija un Spā nija. Apmē ram 50% Andoras bē rnu mā cā s franč u pamatskolā s, pā rē jie - spā ņ u vai andorieš u. Tā lā kizglī tī ba notiek vai nu š tatā un vienī gajā Andoras universitā tē , kas dibinā ta 1997. gadā , vai arī Spā nijas un Francijas universitā tē s. Andoras Universitā te sagatavo bakalaurus medicī nā , datorzinā tnē s, uzņ ē mē jdarbī bas vadī bā un izglī tī bā , kā arī nodroš ina apmā cī bas augstā kā s profesionā lā s izglī tī bas kursos. Vienī gā s divas augstā kā s skolas Andorā ir Mā su skola un Datorzinā tņ u skola (daļ a no universitā tes). Pē dē jā nodroš ina apmā cī bu zinā tņ u doktora grā da iegū š anai.
Veselī bas aprū pe Andorā tiek nodroš inā ta visiem darbiniekiem un viņ u ģ imenē m valsts sociā lā s apdroš inā š anas sistē mas ietvaros, kas tiek finansē ta no darba devē ju un darbinieku iemaksā m proporcionā li darba samaksai. Medicī niskā s palī dzī bas izmaksas sedz apdroš inā š ana 75% apmē rā ambulatorā s ā rstē š anā s gadī jumā (izdevumi par zā lē m un ā rsta apmeklē jumiem), 90% apmē rā hospitalizā cijas gadī jumā un 100% apmē rā nelaimes gadī jumos darbā . Pā rē jā s izmaksas var segt ar privā tu apdroš inā š anas polisi. Pā rē jiem pilsoņ iem un tū ristiem ir nepiecieš ama pilna privā tā medicī niskā apdroš inā š ana.
Vē sture gadsimtiem ilgi ir veidojusi Andoru, nelielu kalnu Firstisti Pirenejos starp Spā niju un Franciju. Pirmā s vē sturniekiem zinā mā s apmetnes mū s aizved lī dz 200. gadu pirms mū su ē ras. e. , pirmos iedzī votā jus zinā tnieki dē vē par andosī niem. 788. gadā Luijs I Dievbijī gais sakā va saracē nus tā dē ļ , ka Andoras kopienas iedzī votā ji vadī ja franku armiju arā bu aizmugurē . Par š o palī dzī bu Kā rlis Lielais 805. gadā pieš ķ ī ra kopienai Lielo brī vī bas hartu un š is gads tiek uzskatī ts par Andoras Firstistes dibinā š anas gadu. 11. -13. gadsimtā Andora iegū st valdniekus-prinč us: abatu de Urgelu (Spā nija) un grā fu de Foiksu (Francija). Lī dz 1993. gadam andorieš i maksā ja saviem virskungiem ikgadē ju nodevu: 960 franku - Francijas Republikas prezidentam; 460 pesetas, 12 siera galviņ as, 12 kaponi, 12 irbes, 6 š ķ iņ ķ i - Urgelas bī skapam. Lai izvairī tos no biež ā m sadursmē m starp kaimiņ valstī m, 1278. gadā tika parakstī ts El Pariatjes miera lī gums par valsts politisko sadalī š anu. Kā du dienu viens no prinč iem, franč u grā fs, uzkā pa karaļ a tronī , un visas tiesī bas uz mazo Firstisti no š ī brī ž a pā rgā ja Francijas kronim. Lī dz 1806. gadam pasaules sabiedrī ba nevē lē jā s atzī t feodā lo Andoru. Tomē r kaislī bas norima, un imperators Napoleons Bonaparts, kurš cienī ja š o mazo valsti un nosauca to par "politisko zinā tkā ri, kas ir jā saglabā ", ar augstā ko dekrē tu atjauno feodā lā s tradī cijas un Francijas š uzerē na tiesī bas kopī gai Firstistes pā rvaldei. . 1993. gadā tautas nobalsoš anā tika pieņ emta pirmā valsts konstitū cija, kas padarī ja Firstisti par neatkarī gu tiesisku, demokrā tisku un sociā lu valsti - "parlamentā ru Firstisti". Vē sturiskā s un politiskā s attī stī bas rezultā tā Andora saglabā ja kopī gā s pā rvaldes rež ī mu, un Urgelas bī skaps un Francijas prezidents joprojā m ir valstu vadī tā ji ar absolū ti vienā dā m tiesī bā m, kurus Andorā pā rstā v viņ u gubernatori (“vigier”), tā pē c to var saukt par “divu kungu kalpu”. Tomē r to jauda galvenokā rt ir nominā la. Augstā kā likumdevē ja institū cija ir vienpalā tas ieleju Ģ enerā lpadome (Ģ enerā lpadome), kurā ir 28 locekļ i, kas ievē lē ti uz 4 gadiem vispā rē jā s un tieš ā s vē lē š anā s (14 no nacionā lā apgabala, bet pā rē jie – 2 no katras no 7 valsts kopienā m). . Ģ enerā lpadomes vadī tā js - Ģ enerā lsindiks - tiek ievē lē ts no padomes locekļ u vidus. Izpildvaru ī steno valdī ba - Izpildpadome. Tā s priekš sē dē tā ju ievē l Ģ enerā lpadome un oficiā li apstiprina uz č etriem gadiem, bet sastā vu veido priekš sē dē tā js. 1994. gadā Andora pievienojā s Eiropas Padomei.
Ekonomikas pamats ir tū risms, kas nodroš ina 80% no valsts IKP. IKP uz vienu iedzī votā ju ir ļ oti augsts – 4.130 USD (Pasaules Bankas saraksts 2009 – 16. vieta pasaulē ). Pateicoties augstajam banku konfidencialitā tes lī menim, Andora ir nodokļ u paradī ze. Luksusa tirdzniecī ba plaukst. Nozī mī gā kie lauksaimniecī bas produkti ir graudi, kartupeļ i un tabaka. Valstī ir dzelzsrū das, svina, minerā lū dens un kokmateriā lu rezerves, kā arī hidroenerģ ijas resursi.
Iepazī š anā s ar Andoru
Andora mū s sagaidī ja ar sniegputeni, kas nomainī ja dienu ilguš o lietusgā zi, ko iepriekš ē jā dienā sagaidī ja Spā nija, parasti siltā un saulainā aprī lī . Kad mē s steidzā mies uz kalniem, lietus pē c tam, kad mū su autobuss iznā ca no nā kamā tuneļ a, tika aizstā ts ar sniegputeni. Pā rsteidzoš i, ka š ī miniatū ra valsts ar kopē jo platī bu 468 kv. km un iedzī votā ju skaits 86 tū kstoš i cilvē ku ir 7 pagastu kopienas (kat. pag. ), katrai no tā m ir savs ģ erbonis. Valsts atrodas Austrumpireneju dienvidu nogā zē starp Franciju un Spā niju, Valiras upes baseinā - gleznainā baseinā , kas atvē rts Spā nijas virzienā . Valsts teritorijā ir daudz ledā ja izcelsmes kalnu ezeru. No rietumiem, ziemeļ iem un austrumiem Andoru ieskauj 65 augsti akmeņ aini kalni (vairā k nekā.1200 m virs jū ras lī meņ a), lielā koties klā ti ar sniega cepurē m un atdalī ti ar š aurā m ielejā m. Valsts augstā kais punkts ir Coma Pedrosa virsotne (2946 m), zemā kā ir Rio Runer (840 m).
Andoras klimats ir subtropisks, kalnains, to regulē Vidusjū ras ietekme. Vidē jā temperatū ra janvā rī -decembrī ir no +2°C lī dz -2°C, savukā rt jū nijā -jū lijā - no +15°C lī dz +20°C, un dienas laikā pat ziemā temperatū ra trasē s ir augstā ka. 0°C. Augstuma zonē jums ir izteikts, tā pē c atkarī bā no teritorijas augstuma virs jū ras lī meņ a un atraš anā s vietas kalna nogā zē laikapstā kļ u raksturs var ievē rojami atš ķ irties pat vienas teritorijas ietvaros.
Netā lu no Spā nijas un Andoras robež as, netā lu no Santakolomas pilsē tiņ as, ejam garā m romā nikas stila akmens tiltam Margineda, kas izmests pā ri Gran Valira upei. Tas izliekas graciozā , 33 metrus garā un 10 metrus augstā arkā Š is tilts ir viens no iecienī tā kajiem tū ristu apskates objektiem, pateicoties tā vē sturei un brī niš ķ ī gajai kalnu ainavai, kas to ieskauj.
Pirmais objekts, ko apmeklē jam, ir Santa Maria Merichel kapela. Slavenajai kapelai ir tū kstoš gadu sena vē sture. Leģ enda, ka Meriheles Dievmā tes statuju atraduš i svē tceļ nieki ceļ ā no Kaniljo uz Enkampu, bija stingri iesakņ ojusies uzticī go andorieš u prā tos. Statuja tika atrasta starp ziedoš iem augiem, lai gan bija ziema un visapkā rt bija sniegs. Svē tceļ nieki statuju aizveda uz Kaniljo, bet no turienes tā mistiski pazuda un atkal nonā ca sā kotnē jā vietā . Tad viņ a tika nogā dā ta Encamp, bet, tā pat kā pagā juš ajā reizē , statuja pazuda. Atkal atraduš i to tajā paš ā vietā , uzminē juš i, ka š eit vajadzē tu uzcelt Dievmā tei veltī tu altā ri. Meriš ela kapelu gandrī z pilnī bā iznī cinā ja ugunsgrē ks 1972. gadā . Statuja tika iznī cinā ta kopā ar to. Blakus nodeguš ā s svē tnī cas drupā m tika uzcelta moderna ē ka no akmens, stikla un vara, un jau 1976. gadā visi Andoras iedzī votā ji pulcē jā s, lai iesvē tī tu jauno Merihelas svē tnī cu. Nosaukums "Merichel" nozī mē "Gaisma dienas vidū ". Ģ eogrā fiski Svē tnī ca atrodas tieš i valsts centrā , apgaismojot visu dzī vojoš o sirdis ar Dzī vī bas gaismu. Š eit glabā jas arī skaistā s kokā izgrebta un apgleznota Dievmā tes statujas kopija, kas rokā s tur mazuli Kristu, kas ir ticī go andorieš u simbols. Katru gadu š eit tiek svinē tas daudzas brī vdienas, starp kurā m maija pirmā svē tdiena ir Mā tes diena, 8. septembris ir Andoras patroneses Dievmā tes Merihelas diena. Ziedoš i augi un sniegs, lai gan bija pavasaris pilnā sparā , mū s sagaidī ja, bet, diemž ē l, statuju neredzē jā m, jo kaplič a bija slē gta un aprobež ojā mies ar pastaigu pa kaplič u.
Tā lā k paceļ amies 1500 m augstumā Engolasterā uz 10. gadsimta romā nikas baznī cu - Engolastera Miķ eļ a sketu. To rotā lielisks 12. gadsimta lombarda arhitektū ras zvanu tornis.
No š ī s vietas paveras lielisks panorā mas skats uz Enkampu un apkā rtē jiem kalniem. Š ķ iet, ka viņ i č ukst: "Ejiet augš ā un baudiet skaistos skatus no mū su augstuma! ".
Andora la Velja – Firstistes galvaspilsē ta
Dodamies lejā , ziemas ainavas mainā s uz pavasari un tikai sniegotas virsotnes atgā dina par neseno uzturē š anos ziemas sezonā . Dodamies uz galvaspilsē tas pagastu un apmeklē jam Andoras la Veljas Firstistes galvaspilsē tu, kas atrodas 1029 m augstumā virs jū ras lī meņ a un ir augstā kā kalnu galvaspilsē ta Eiropā . Š ī ir maza, ar tikai 22.5 tū kstoš iem iedzī votā ju, bet ļ oti jauka un mā jī ga pilsē tiņ a.
Š eit ir apskatā mi objekti, kas interesē tū ristus: iepirkš anā s galvenajā s ielā s, Kongresu centrs, centrā lais parks, Caldea termā lais komplekss, ieleju nams, muzeji: krievu ligzdoš anas lelles, seno Andoras piļ u maketi, automaš ī nas utt.
Apmeklē jam "Ieleju namu", kura ē kā kopš.1702. gada darbojas mazā kais parlaments Eiropā un iepazī stamies ar valsts politisko uzbū vi. 1580. gadā celta kā dzī vojamā ē ka, š odien š ī ē ka ir visē rtā kā parlamenta ē ka pasaulē .
Labajā pusē ir skulpturā lā kompozī cija "Deja", kas attē lo andorieš us un andorieš us, kas dejo nacionā lo katalā ņ u un andorieš u deju "Sardana". Skulptū ra tika uzcelta 1866. gada Andoras politiskā s reformas piemiņ ai, t. s. "Jaunā reforma", kad tika paplaš inā tas Ģ enerā lpadomes tiesī bas un balsstiesī bas tika pieš ķ irtas visu Andoras ģ imeņ u vadī tā jiem.
Bareljefs, kas uzcelts aiz nama par godu 700. gadadienai kopš pirmā lī guma "El Pariatjes" parakstī š anas 1278. gadā par Andoras kopī go pā rvaldi starp Urgelas bī skapu un Foix grā fu. Bareljefā attē loti divi attē li: lī guma parakstī š ana pirms 700 gadiem (augš ā ) un Andoras lī dzvaldnieku – Urgelas bī skapa un Francijas prezidenta tikš anā s š odien.
Pirmajā stā vā atrodas Andoras tiesas galvenā sanā ksmju telpa - Tribunā ls, ja mē s nokā psim pa kā pnē m, mē s nokļ ū sim cietuma telpā s. Iepriekš pirmajā stā vā atradā s staļ ļ i, kur nomaļ u pagastu domnieki varē ja atstā t seglus un iejū gt zirgus. Lī dz š im telpā pie ieejas “Ieleju namā ” kā eksponā ti izstā dī ti senie segli. Otrajā stā vā atrodas parlamenta sē ž u telpas, kaplič a un virtuve. Treš ajā - parlamenta deputā tu telpas (kaut kas lī dzī gs viesnī cai). Labs piemē rs tam, kā zem viena jumta var nolikt visu, kas nepiecieš ams valsts vadī š anai.
Dodamies uz Andoras parlamenta svinī go zā li. Parlamentā rieš u sē dekļ i atrodas pie sienā m, centrā pie galda atrodas ministru krē sli. Andoras lī dzprinč u - Urgela bī skapa un Francijas prezidenta fotogrā fijas uz š ī s "Ieleju nama" galvenā s zā les sienas tiek nekavē joties nomainī tas, tiklī dz, piemē ram, Francijā notiek vē lē š anas. .
Blakus galvenajai zā lei atrodas sava veida foajē - "Zuduš o soļ u zā le", kurā Andoras parlamenta deputā ti apmainā s ar viedokļ iem starp sesijā m. Tagad tikš anā s "Ieleju namā " notiek tikai ī paš os gadī jumos, jo visi darbi ir pā rcē luš ies uz jaunu ē ku blakus.
Atgriezī simies Ielejas nama Lielajā zā lē . Aiz publiskajiem soliņ iem (pa kreisi) atrodas vē sturiskais "Septiņ u slē dzeņ u kabinets". Iepriekš š eit glabā jā s svarī gā kie Firstistes dokumenti. Tie tiek izmantoti tikai ā rkā rtē jos gadī jumos, lai atrisinā tu nopietnus konfliktus. Kabinetam ir septiņ as slē dzenes, kuru atslē gas glabā septiņ u Andoras "pagastu" vadī tā ji, un tā s var atvē rt tikai septiņ u amatpersonu klā tbū tnē . Un durvis labajā pusē ir durvis uz niecī gu kaplič u, kur padomdevē ji var lū gties gan agrā k, gan tagad.
16. gadsimta virtuvē ir antī ki katli un pavards. Pirms modernā s š osejas bū vniecī bas 1932. gadā domnieki uz sanā ksmē m brauca ar mū ļ iem pa kalnu takā m un namā bija jā uzturas ilgu laiku, tā pē c virtuve bija neaizstā jama. Tagad š is vecais pavards uz grī das tiek iestā dī ts tikai reizi gadā , kad š eit uz svinī go sapulci pulcē jas domniekiem vā ra kafiju.
Izņ emot svinī gā s sanā ksmes un svinī gā s ceremonijas, "Ieleju nams" š odien darbojas kā muzejs. Labajā pusē valsts parlamenta jaunā ē ka — Ģ enerā lpadome — paveras skats uz laukumu. Š ajā ē kā notiek viss valsts parlamenta ikdienas darbs. Savukā rt “Ieleju nama” pretē jā pusē laukums ir iež ogota klints ar skatu laukumu. Patiesī bā visa š ī mazā baltā zona ir ē kas jumts, kas piestiprinā ts pie klints.
Turpinā m iepazī š anos ar Barri Antique (Vecais kvartā ls) rajonu, kas atrodas tieš i tajā vietā , kur kā dreiz atradā s senais ciems, no kura izauga Andorra la Vella. Dodamies uz Svē tā Stefana baznī cu, kurā atrodas viens no Dievmā tes Merihelas eksemplā riem.
Atrodas trī s upju - Gran Valira, Valira del Oriente un Valira del Norte - satekas vietā , Andora la Vella š ķ iet kā punduris uz satriecoš u kalnu fona ar sniegotā m virsotnē m. Š ie gandrī z 2500 metru augstie milž i, kas apauguš i ar blī vu mež u un no visā m pusē m ieskauj Andorra la Vellu, pieš ķ ir gleznainu un mierī gu izskatu pat visnoslogotā kajai iepirkš anā s ielai.
Š eit ir koncentrē ts lielā kais veikalu, restorā nu, bā ru un diskotē ku skaits, un gar galveno ielu stiepjas nebeidzama virkne.
Pilsē tā ir daudz oriģ inā lu ē ku, kas celtas no vietē jiem materiā liem.
Braucot pa izcilajiem valsts ceļ iem, viņ i pamanī ja lielu skaitu daž ā du skulptū ru, kas uzstā dī tas puķ u dobē s ceļ a vidū .
Slē poš ana Andorā
Pasaulē Andora ir pazī stama galvenokā rt ar to, ka sniegs tajā tiek pasludinā ts par nacionā lo dā rgumu. 20. gadsimta 60. gados Andorā sā kā s tū ristu slē poš anas uzplaukums. Ir izveidoti pirmš ķ irī gi slē poš anas kū rorti: Vallnord La Massana un Ordino ielejā s, kas piedā vā vairā k nekā.90 km slē poš anas trases trī s sektoros un Grandvalira Canillo un Encamp ielejā s, uzņ emot slē potā jus, kā arī Naturlandia La mež ā . -Rabassa Sant Julià de Lò ria ar 15 km garā m distanč u slē poš anas takā m. Grandvaliras trases, kuru garums pā rsniedz 200 km, ļ auj mums uzskatī t š o kū rortu par lielā ko slē poš anas reģ ionu Pireneju kalnos. Visu izcilas kvalitā tes slē poš anas inventā ru var iegā dā ties vai iznomā t uz vietas par saprā tī gu cenu. Vairā k nekā.1, 5 miljoni cilvē ku katru gadu ierodas Andoras slē poš anas kū rortos sezonas laikā un aptuveni 10 miljoni visu gadu. Un tas neskatoties uz to, ka valstī nav lidostas un dzelzceļ a! Izbraucot no Firstistes, ejam garā m Grandvalira kū rortam un apbrī nojam tā sniegotā s nogā zes.
Andoras dabai ir ī paš s š arms. Majestā tiski augsti kalni, upes, kas ieplū st ielejā s ar vē trainu straumi, raksturī ga ainava pieš ķ ir tai unikalitā ti. Ziemā Andoras ainavas ir ī paš i skaistas, un mums paveicā s redzē t Andoru gan ziemā sniegotu, gan pavasarī ziedoš u. Visa š ī s valsts teritorija ir viegli izbraucama aptuveni pusstundas laikā , tā pē c tū ristiem ir ļ oti viegli pā rvietoties no viena ē rta kū rorta uz otru.
Ardievu, Pireneju kalnu skaistuma princese! Kā rtē jo reizi pā rliecinos, ka pat vismazā kajā stā voklī var redzē t daudz interesanta un atmiņ ā paliekoš a. Sakā mvā rds pareizi saka: "Spole ir maza, bet dā rga! ".
