Latvija
Pievienojiet atsauksmi
Viesnīcas apskats
Ceļojumu stāsts
Atrakciju apskats
Jautājums tūristiem
Foruma pavediens

Spānija – Francija – Andora

28 Janvāri 2011 • Ceļošanas laiks: no 19 augusts 2009 ieslēgts 29 augusts 2009
Reputācija: +592.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Viesnī cas priekš rocī bas:

- garš ī gi ē dieni restorā nā;

- attā lums no vairuma viesnī cu;

- regulā ra kvalitatī va telpas uzkopš ana;

- inteliģ ents un draudzī gs personā ls;

- atrodas klusā , mierī gā vietā;

- atrodas tuvā k dzelzceļ a stacijai nekā vairums citu viesnī cu (nav trokš ņ a no dzelzceļ a);

- daž iem tū ristiem (arī mums): maz krievu.

Viesnī cas mī nusi:

- tā lu no pludmales;

- nav skaņ as izolā cijas;

- autostā vvietas trū kums automaš ī nai;

- daž iem tū ristiem: nav krieviski runā još u darbinieku.

Beidzot! Sapņ a piepildī jums par ceļ ojumu uz Spā niju. Jau sen gribē ju apmeklē t š o skaisto zemi, bet kaut kā tas neizdevā s daž ā du iemeslu dē ļ . Tač u beidzot radā s š ā da iespē ja, kuru mē s ar sievu neizdevā s izmantot, neskatoties uz tolaik medijos ļ oti aktī vi biedē to krī zi un cū ku gripu.

Starp citu, viņ a sieva oficiā li parā dī jā s tikai nesen, tikai daž as dienas pirms ceļ ojuma mums bija kā zu ceremonija, tā pē c mums bija ī sts medusmē neš a ceļ ojums.


Atpū tā mies Balmes 3 * viesnī cā no 19.08. 09 lī dz 29.08. 09 Kalelā . Spā ņ u valodas cienī tā ji zina, kā to izrunā t, bet tiem, kas nav draugos ar Servantesa valodu, informē ju, ka tā tiek izrunā ta kā kaut kas starp “calella” un “calella” (turpmā k palikš u pie pirmā krievu valodas pareizrakstī bas versija). Š ī krā š ņ ā pilsē ta atrodas Costa del Meresme (š ī ir tieš i aiz Kosta Bravas uz dienvidiem). Kaleljas pilsē tu nevajadzē tu jaukt ar Calella de Palafrugell pilsē tu, kas jau atrodas Kostabravā.

Lidojuma detaļ as neaprakstī š u, jo š eit viss ir diezgan standarta: reģ istrā cija, muitas kontrole, pasu kontrole, shmon, dutik, kurā tiek nopirkts kaut kas garš ī gs un jautrs, lai lidojuma laikā nebū tu garlaicī gi.

Š oreiz lidojā m "Udder". Nekas tamlī dzī gs, ne sliktā ks par Sairu, jā saka, un vakariņ as ir vē l labā kas. Ī sā k sakot, bez problē mā m nolidojā m 4 stundā s ar santī mu. Lidostā gan bija laiks pagaidī t bagā ž u. Pē c tam uz tablo pie konveijera pazuda informā cija par mū su lidojumu, kas pasaž ieru vidū lielu sajū smu neizraisī ja. Tač u pē c kā da laika mū su bagā ž a tomē r tika droš i izkrauta, un tā atradā s uz tā paš a konveijera. Jā , pat kuponā un atgrieš anā s biļ etē bija nepareizi norā dī ts viens cipars no sievas pases numura, kas mums radī ja zinā mas baž as, tač u ar to problē mu nebija.

Mū s sagaidī ja meitene no Terramar Tour, mū su operatora Vremya Tour partnere Spā nijā . Viņ ai bija tū ristu saraksts, kurā bija arī zinā ma neskaidrī ba ar uzvā rdiem, kas, starp citu, skā ra arī mū s. Joks ir tā ds, ka mē s abi bijā m ierakstī ti ar manas sievas pirmslaulī bas uzvā rdu, lai gan viņ a, gluž i pretē ji, paņ ē ma manē jo.


Vienkā rš i robež sardze vē l nav mainī jusies. Tad viņ i “pazaudē ja” vē l divus tū ristus un sā ka tos meklē t, bet tad izrā dī jā s, ka viņ i joprojā m atrodas, bet ar citu vā rdu. Kavē š anā s š ī incidenta rezultā tā gan izrā dī jā s neliela, un pē c brī ž a autobuss droš i izbrauca no lidostas, lai nogā dā tu tū ristus uz viesnī cā m. Pa ceļ am “transfera gide” (tā pati meitene, kas mū s satika; tā viņ i paš i sevi sauc) visiem izdalī ja aploksnes ar informā ciju par piedā vā tajā m ekskursijā m (piemē ram, ekskursija uz Varž u mā ju maksā ja 51 e##viņ a () atvainojiet, viņ i neļ auj man š eit rakstī t š ī s valū tas nosaukumu tā stilā ) no viena pieauguš ā un 35.5 e###i no bē rna lī dz 10 gadiem, uz Andoru - 65 un 55, aptauja uz Barselonu - 39 un 27.5, un uz Montserratu - attiecī gi 41 un 27 e### ev) un lū dza katram pierakstī t, kam kurā laikā jā satiekas ar savu "viesnī cas gidu", kā arī š o paš u gidu tā lruņ u numurus.

Mums bija paredzē ts tikties ar mū su "viesnī cas gidu" vā rdā Andrejs Volgas viesnī cā tajā paš ā dienā pulksten 18.30. Tomē r vai nu "viesnī cas gids" neieradā s laikā , vai arī "transfē ru gids" kaut ko sajauca, vai arī mē s kaut ko pā rpratā m, bet Andreju tā arī nesatikā m (viņ š gan vē lā k mums piezvanī ja pa telefonu, vairā k par to vē lā k).

Mums paveicā s, ka mū su viesnī ca bija pirmā pa ceļ am no lidostas, lī dz ar to brauciens ilga apmē ram stundu, ja ne mazā k. Tiesa, viņ i mū s izlaida kā dus 150 metrus no viesnī cas, jo pretē jā gadī jumā autobusam bū tu grū ti izbraukt pa š aurajā m ieliņ ā m ar vienvirziena satiksmi. Pē c mū s izsē dinā š anas "transfera gids" norā dī ja, kur atrodas viesnī ca, un jautā ja, vai runā jam valodā s. Katram gadī jumam noskaidroju, vai spā ņ u valoda derē tu : D, uz ko gide labprā t (nav jā pavada mani lī dz viesnī cai un jā pilda kā tulks) atbildē ja, ka vairā k nekā.

Ar valodu reģ istratū rā ī sti problē mu nebija, jo

tante tur brī vi runā ja spā niski (starp citu, viņ u “dzimtā ” valoda š ajā reģ ionā nemaz nav spā ņ u, bet katalā ņ u, bet visi runā spā niski), un ne tikai tajā , bet arī vā cu, franč u un angļ u valodā . Krievu valodā , diemž ē l, nē . Un vispā r, ja kā ds tur draudzē jas ar diž ajiem un varenajiem, tad tikai lī menī “iepotē s, kā tev iet, karasho”, un tas ir saprotams, jo krievu tur ir ļ oti maz, nu vismaz. mū su viesnī cā viņ i bija kaut kur ap 5% (no kontingenta lielais vairums ir paš i spā ņ i. Vā cieš u arī daudz, itā ļ u nedaudz un vē l mazā k franč u un citu tautī bu pā rstā vju). Nedaudz labā ka tomē r ir situā cija ar krievu valodu pie pā rdevē jiem kū rorta zonā s (piemē ram, Monseratā ), kuri vairā k vai mazā k skaidri var kaut ko pastā stī t krieviski par savu preci. Ar angļ u valodu jau ir vieglā k, tomē r arī vietē jie ar to ī paš i neapgrū tina.

Starp citu, viesnī cā mē s abi bijā m ierakstī ti arī zem sievas pirmslaulī bas uzvā rda. : D


Vispā r, aizpildī juš i vienkā rš as kartes, saņ ē mā m atslē gas karti un devā mies uz istabu. Jā , pat autobusā mums teica, ja viesnī cā atslē ga ir parasta, tad izejot no viesnī cas to var atstā t reģ istratū rā , bet ja atslē ga ir karte, tad vajag nē sā t lī dzi visu laiks. Starp citu, reģ istratū rā varat paņ emt arī bezmaksas ž urnā lu ar Kaleljas karti, kā arī informā ciju vairā kā s valodā s, tostarp krievu valodā , par apskates vietā m un ekskursijā m.

Tajā viesnī cā nebija š veicaru, tā pē c lietas bija jā velk uz istabu paš iem.

Istaba ar balkonu uz ielu tomē r izrā dī jā s diezgan laba priekš savā m trim zvaigznē m: gultas nedalā s (pat ja tā s nav tikai gulē š anai), tā s tikai reizē m pā rvietojas daž ā dos virzienos, gultas veļ a. ir tī ra un svaiga (regulā ri mainī ta), mē beles nav nobruž ā tas, santehnika ē rta un apkalpojama, plū st un š ļ akatas tikai no turienes, kur nepiecieš ams. Istaba tika tī rī ta katru dienu, un viņ i pat nepaņ ē ma monē tu 1 e###, ko mē s atstā jā m uz galda pirmajā dienā kā dzeramnaudu. Tā pē c viņ i to paņ ē ma sev lī dzi, ja vien to neiztē rē ja kaut kam. Dvieļ i tika mainī ti katru dienu, pat ja mē s tos nemetā m vannā , kas nozī mē , ka tie ir jā maina (par to informē ja attiecī gais paziņ ojums). Š ķ ita, ka gaisa kondicionieris (ar tā lvadī bas pulti pie sienas) darbojā s labi. Televizora pults nebija, acī mredzot, tā bija jā ņ em pret droš ī bas naudu reģ istratū rā . Bet mū s tas neinteresē ja. Skapī atradā s lā de bez kā pura.

Kā puru ar atslē gu vajadzē ja ī rē t reģ istratū rā . Š is prieks mums izmaksā ja 26 e###ev par 11 dienā m. Kā ķ ī lu par kū niņ u atstā ja arī č ivinā š anu, kuru pē c tam droš i atdeva mums.

Vispā r laba telpa, ja neskaita skaņ as izolā cijas kvalitā ti: dzirdams, ka aiz sienas kaimiņ i klepo, krā k un iet uz tualeti, kā arī kā ds klī st pa gaiteni. Vē l viens mī nuss: ū dens tualetes tvertnē tika ieliets pā rā k lē ni, un diemž ē l to nebija iespē jams salabot, kā tas bija Prā gā (skatiet atbilstoš o pā rskatu).

Iekā rtojuš ies istabā un pā rģ ē rbuš ies, nolē mā m uzreiz doties uz pludmali, lī dz kurai bija jā iet 400 metri ar pā reju pā ri ceļ am un pazemes pā reju, kas iet zem dzelzceļ a. Pludmale ir laba: smiltis tomē r ir rupjas, un jo tuvā k ū denim, jo ​ ​ lielā ka. Joprojā m krastā mazgā mazus oļ us. Piekraste diezgan stā va: 4 metri no krasta, dziļ ums jau ir lī dz pieauguš a cilvē ka kaklam.


Jā piebilst arī , ka mū su viesnī ca atradā s tā lu no vairuma citu viesnī cu, tā pē c pludmalē dominē ja vietē jie iedzī votā ji, kuri, kā likums, izmantoja savus lietussargus un paklā jiņ us, tā pē c brī vu sauļ oš anā s krē slu bija vairā k nekā pietiekami. Tā paš a iemesla dē ļ pludmalē bija maz cilvē ku, it ī paš i darba dienā s.

Pirms doš anā s peldē ties, nolē mā m pasē dē t pie pludmales bā ra, kur iedzē rā m alu un tad sangriju. Alus tur ir parasts, lai gan ne slikts, es teiktu (sauc Estrella; pludmalē skā rdene 0.33 maksā.2 e###i, bet veikalā jau 0.8 e###es par 0.5), bet nekas izcils. Tač u sangrija ir labvē lī ga salī dzinā jumā ar sā rmu, ko ar tā du paš u nosaukumu pudelē s pā rdod Krievijas veikalos. Glā ze sangrijas maksā apmē ram 3 e###ev, bet litra krū ze - kaut kur robež ā s no 6 lī dz 11 e###ev.

Starp citu, Buhā ra veikalos ir diezgan lē ta: daudz lē tā k nekā viesnī cā (un pat nedaudz lē tā k nekā Maskavas dutikā ).

Piemē ram, pirmajā dienā viesnī cā paņ ē mā m pudeli dzirkstoš ā vī na par 9.3 e###i, un nā kamajā dienā nopirkā m to paš u veikalā par 2.95 e###i, un tas arī ir ar piemaksu. iekasē maksu par to, ko viņ ai paņ ē mā m no ledusskapja (istabā nebija), un tā da paš a vī na neatdzesē ta pudele, manuprā t, maksā tu tikai 2.2 e###i. Minerā lū dens tur bā ros ir kaut kur 1 - 1.5 e###i par 0.5 litriem, veikalos pusotra litra pudele maksā apmē ram 1 e###i un ja paņ em bloku ar 6 tā dā m pudelē m, tad tu var paņ emt par 2.5 un pat par 1.8 e###i.

Liriskā s atkā pes beigas.

Kā du laiku pasē dē juš i bā rā , beidzot devā mies uz paš u pludmali peldē ties Vidusjū rā . Viņ i piedā vā ja sauļ oš anā s krē slus un saulessargus par 3 e###i (3+3), un tuvē jā pludmalē š is prieks jau bija 3.5 e###i vē rts. Tajā dienā mē s bijā m gatavi maksā t par 2 sauļ oš anā s krē sliem un 1 lietussargu, bet š is muitnieks nekad netuvojā s mums. Nu labi. Neskrien viņ u meklē t.

Pludmalē ir arī izklaides: izpletnis (55 e###ev uz 1 personu vai 70 diviem), banā ns (cenu neatceros), katamarā ns (manuprā t, 20 e###ev par stunda un 30 par 2). Ž ē l, ka nebija skrejriteņ a, jo man ļ oti patī k š is ū dens transporta veids.


Izbaudī juš i jū ru un sauli, devā mies uz viesnī cu vakariņ ot. Havč iks tur nav slikts: diezgan liela ē dienu izvē le katrai gaumei, gaļ a un zivis, daudz daž ā du dā rzeņ u, svaigi un marinē ti, ir arī konditorejas izstrā dā jumi, saldē jums un augļ i (kivi, ananā si, nektarī ni, persiki, melones, arbū zi utt. ). Katlā ir arī kā ds zupas katls. Garš ī gi, starp citu. Dzē rieni vakariņ ā s tiek apmaksā ti. Ja paņ ē mā t pudeli un nepabeidzā t to, viņ i piestiprina birku ar jū su numuru, un tā stā v uz ī paš a galda, lai jū s varē tu to pabeigt nā kamreiz. Vai arī varat to vienkā rš i paņ emt lī dzi savā istabā . Tomē r atkā rtoju, daudz izdevī gā k ir iegā dā ties vī nu vietē jos veikalos. Viesnī cā bija arī bā rs, kurā tika piedā vā ti kokteiļ i, katrs pa 3 e### un sangrija litrī gā krū zē par 7.5 e###i.

Otrajā dienā no rī ta devā mies tur brokastī s. Arī nekā : desa, š ķ iņ ķ is, daž ā du š ķ irņ u siers, ceptas olas, olu kultenis, pat ceptas plā nā s š ķ iņ ķ a š ķ ē les, kas man likā s ī paš i garš ī gas ar olu kulteni. Ir arī pietiekami daudz konditorejas izstrā dā jumu. Ir arī graudaugi, jogurti, ievā rī jumi. Un, protams, tē ja, kafija ar pienu vai bez tā , karstā š okolā de, kā arī tā das "sulas" kā "U-pee" (apelsī ns, greipfrū ts un ananā ss).

Pē c brokastī m devā mies uz pludmali un, tā pat kā vietē jie, negribē dami maksā t par lietussargiem, iegā jā m vienā veikalā un nopirkā m lielā ko pieejamo lietussargu (15 e###ev), 2 paklā jiņ us (pa 2) un telefona karti (5 ). Indieš u pā rdevē js tajā veikalā , acī mredzot, bija ļ oti apmierinā ts ar š ā du pirkumu, tā pē c iedeva mums vē l vienu puslitra minerā lū dens pudeli. Pat pa ceļ am viņ i zvanī ja uz mā jā m no ielas taksofona, izmantojot tā lruņ a karti, kas iegā dā ta no š ī “hinduista”.

Zvans uz Maskavas fiksē to tā lruni maksā apmē ram 18 eiro centus minū tē , bet uz mobilo - aptuveni 33. Zvans no taksofona uz pakalpojumu sniedzē ja numuru, tā pat kā daudzā s valstī s, ir bezmaksas.

Un tomē r, kamē r devā mies uz pludmali, mē ģ inā jā m atrast uzrakstu "RENT A CAR", bet, diemž ē l, veltī gi (bet atradā m veikalu, kurā dabū jā m 2 pudeles alkohola: vienu ar nosaukumu "Catalonia Cream", otrs - saukts par "43" - tieš i tā kā Lē ķ ī tē : portvī ns "33. ", "trī s septiņ i" ...: D). Tač u jau pirms tam interesē jā mies par auto nomu paš ā viesnī cā , un mums tika piedā vā ta izvē le no 2 birojiem, tač u nolē mā m salī dzinā t ī res cenas citā s nomas kompā nijā s. Tač u tā s paš as dienas vakarā mums izdevā s tā du atrast, tač u tur cenas nepā rprotami atš ķ ī rā s ne uz labo pusi. Tajā paš ā dienā (vai nā kamajā - vairs neatceramies) gids mums piezvanī ja istabā un jautā ja, vai mums viņ š nejauš i vajadzī gs.


Ceļ š aizņ em apmē ram stundu. Vilciens iet gar krastu un tajā paš ā laikā attī sta diezgan lielu ā trumu. Gaiss vagonos ir kondicionē ts. Katrā automaš ī nā ir tualete invalī diem. Maš ī nas tur ir garas, bet nav tieš u pā reju no auto uz maš ī nu. Pasaž ieru kontingents vilcienā ir daudzveidī gs: satikā m č ali, kurš Buhā rā pelnī ja maizi spē lē jot ermoņ ikas, un kurlmē mu č ali (vai vienkā rš i par tā du izliekoties), kurš izdalī ja papī ra lapiņ as ar asarains teksts par viņ a smago likteni un lū gums sniegt visu iespē jamo finansiā lo palī dzī bu, un meiteni ar narkotisko izskatu, snauž , guļ uz vairā kiem sē dekļ iem.

Citas pieturas vilcienā atceļ ā tika paziņ otas tikai reizē m, bet turpceļ ā tā s vispā r netika paziņ otas. Ir arī ekrā ni, uz kuriem teorē tiski bū tu jā parā dā s nā kamo pieturu nosaukumiem, tač u praktiski tie arī ieslē dzā s tikai sporā diski.

Ierodoties Barselonā , mē s devā mies uz kafejnī cu, kur es pasū tī ju lielu alus krū zi sev, bet mazu savai sievai, bet viņ iem tur bija daž ā di izmē ri, un rezultā tā viņ i man atnesa nelielu pudeli (0.33) , un manai sievai mikroskopisku (0.25). : D

Tad nopirkā m Barselonas karti un devā mies pastaigā pa pilsē tu. Ļ oti skaista pilsē ta, jā saka. Tomē r tas jau ir aprakstī ts vairā kas reizes pirms manis, tā pē c es to neatkā rtoš u, jo vairā k ir skaidrs, ka labā k to redzē t vienu reizi ...Ž ē l tikai, ka bija nedaudz karsts. Apskatī jā m tur kā du citu parku ar nosaukumu “Parc de la ciutadella”, tur bija arī zoodā rzs, gribē jā m tur aizbraukt, bet biļ ete, kā izrā dī jā s, maksā ja 16 e###ev, tā pē c nolē mā m, ka labā k tē rē t š o naudu kaut kam vē rtī gā kam.

Jā , ir arī tā di autobusi ar nosaukumu "Bus Touristik", kas ved tū ristus uz vietē jiem apskates objektiem, tā pē c, ja vē laties, varat to izmantot (biļ ete maksā.21 e###th uz 1 dienu vai 27 uz 2 dienā m pē c kā rtas, un bē rni attiecī gi 13 un 17). Autobusi kursē pa trim marš rutiem, kas krustojas viens ar otru, iebraukt un izkā pt var jebkurā no 44 pieturvietā m (biļ etes derī guma laikā ), ir arī audiogida sistē ma 10 valodā s, tai skaitā krievu valodā . Nu iedod arī kaut kā dus kuponus, kas dod atlaides muzeju apmeklē jumam, kas ļ auj, kā rakstī ts ž urnā lā , ietaupī t lī dz pat 180 e###ev.

Arī tur braucā m ar metro. Neizskatā s pē c Maskavas – vairā k pē c Helsinkiem vai Prā gas. Biļ ete vienam braucienam maksā ja 1.35 e###i. Tur bija iespē ja nopirkt (arī automā tā ) biļ eti vairā kiem braucieniem un ne tikai metro, bet nolē mā m š ajā s detaļ ā s neiedziļ inā ties.


Paš ā s metro stacijā s ir karsts un smacī gs, bet, kad piebrauc vilciens, tu tur ieej kā saldē tavā : gaisa kondicionieris tur darbojas tik efektī vi. Mū suprā t, tas ir par daudz, jo var saaukstē ties un saslimt ar cū ku gripu (starp citu, viņ i paš i to sauc vienkā rš i par “Gripe A”, tur joprojā m karā jas visā di brī dinā juma plakā ti par š o tē mu, piemē ram, kā sevi pasargā t).

Atgriezuš ies viesnī cā un paē duš i vakariņ as, nolē mā m noskatī ties animā ciju. Š ajā dienā tika uzaicinā ta kā da trī s meiteņ u baleta grupa (neatceros nosaukumu), kas izpildī ja flamenko un citas nacionā lā s dejas. Ļ oti forš i, ī paš i ar viskiju un kolu un kokteiļ iem.

Ceturtajā dienā nolē mā m izbraukt ar izpriecu kuģ ī ti no Calella uz Tossa de Mar (28 e###ev par biļ eti turp un atpakaļ ) - tas ir tikai galamē rķ is. Š is tvaikonis atiet no Kaleljas plkst. 9.30 un ierodas Tosā plkst. 11.40, pē c tam plkst. 12.00 dodas atpakaļ uz Kalellu, kur tas ierodas plkst. 13.55. 14.

00 viņ š vē lreiz atkā rto savu marš rutu, tas ir, pulksten 15.55 ierodas Tosā , pulksten 16.40 viņ š peld atpakaļ un pulksten 18.30 atgriež as Kaleljā . Pa ceļ am viņ š joprojā m apstā jas 10 punktos, tostarp Blanes, Malgrat, Lloret de mar un citi, un pa ceļ am uz Tosu pē c katras kuģ a pieturas parā dā s arvien vairā k cilvē ku, tā ka lī dz brauciena beigā m bija uz kuģ a vairā k cilvē ku nekā dzī vnieku Noasa š ķ irstā . Tomē r labā ziņ a ir tā , ka atceļ ā dinamika ir tieš i pretē ja, tā pē c, ja ir laiks laicī gi ieņ emt labas vietas (atceļ ā tas ir jā paspē j; mums izdevā s, proti, mē s vienkā rš i iekļ uva bez rindas - vecs padomju paradums, ko darī t), tad viss bū s š okolā de. Kuģ is tur ir divstā vu: var sē dē t apakš ā , stiklots, vai arī var sē dē t augš ā , atvē rts (lielā kais vairums dod priekš roku augš ē jam).

Ir arī “noturē š ana”, kurā teorē tiski vietā m vajadzē tu bū t stikla caurspī dī gai grī dai, tač u š is nosacī jums ir izpildī ts tieš i uz pusi: tas tieš ā m ir stikls, bet to ir ļ oti grū ti nosaukt par caurspī dī gu spī tī bas dē ļ ( nu, vismaz no ā rpuses, nevis no iekš puses).


Uz kuģ a ir arī bā rs, kura darbinieki braukā pa visu kuģ i un piedā vā visiem alu-cola-sprite par 2e###i (sprite un cola ir katrs 0.33 l, un alus ir “mikroskopisks”, t. i. , katrs 0.25 l). ) . Tur joprojā m staigā onkulis ar fotiku un mē ģ ina visus apkrā pt par 5 e###ev par foto (kā profesionā li). Ar daž iem viņ am pat izdevā s. Š iem laimī gajiem viņ š kopā ar fotogrā fiju mē ģ inā ja pā rdot disku ar apskates objektu video, manuprā t, par papildu č ivinā š anu.

Pat ceļ ā no Kaleljas uz Tosu novē rojā m, ka vietē jā s pludmalē s smiltis paliek arvien mazā kas (tas ir manā ms, kuģ im tuvojoties krastam), tač u š ajā s pludmalē s cilvē kiem nav kur nospļ auties, daudz vairā k nekā Kalelā . Un daž ā s pludmalē s turklā t ū denī peld ļ oti daudz daž ā das izcelsmes atkritumu, tā pē c mums bija pamats no sirds priecā ties par savu pludmali. Nu paš iem, protams. : )

Tosā arī pludmale bija pilna ar cilvē kiem, bet vietu var atrast. Un bija arī pludmales posms starp akmeņ iem. Ļ oti š aura zona. Tur viss bija pā rpildī ts, tā pē c mē s atteicā mies no jebkā diem izvietoš anas mē ģ inā jumiem uz to un nolē mā m izvietot to lielajā . Arī pati Tossa de Mar pilsē ta ir ļ oti skaista (tā pat kā , manuprā t, visas, vai vismaz gandrī z visas Spā nijas pilsē tas), ir cietokš ņ a siena ar torņ iem, uz kuriem var uzkā pt piekrastē . Arī veikali, kafejnī cas, restorā ni ir vairā k nekā pietiekami.

Daž ā s ē dinā š anas iestā dē s ē dienkarte ir pat krievu valodā . Vienā no kafejnī cā m pamē ģ inā jā m paelju (tā parasti jā pasū ta vismaz diviem cilvē kiem) - tā arī ļ oti atš ķ iras no Maskavas veikalos nopē rkamā s maisiņ os saldē tā veidā - pē c analoģ ijas ar sangriju, ko arī dabiski pasū tī jā m. tur.

Tossas krastā ir arī vairā kas bodī tes, kurā s tiek piedā vā tas biļ etes uz stikla dibena laivā m (12 e###ev turp un atpakaļ ). Brauciens ilgst aptuveni stundu: 40 minū tes turp un 20 atpakaļ , jo turpceļ ā laiva lē nā m kuģ o un iepeld piekrastes alā s tā , ka var redzē t dibenu (š eit stikls dibenā bija tieš ā m tī rs un caurspī dī gs, tā pē c jū ras pasaule var bū t bija redzama pilnā krā š ņ umā ), un atgriež as taisni atpakaļ , nekur nedodoties.

Jū s varat atgriezties atpakaļ ar to paš u laivu vai arī piestā t pē dē jā punktā (ir arī pludmale) un atgriezties ar kā du no tā lā k norā dī tajā m laivā m. Viņ i tur dodas ik pē c pusstundas.


Ceturtajā dienā jau stingri nolē mā m ī rē t maš ī nu, bet, tā kā mū su piektā uzturē š anā s diena iekrita svē tdienā , nomas birojs nestrā dā ja, tā pē c mē s, kā vienmē r, vienkā rš i devā mies uz pludmali. Pusdienlaikā pludmalē , izmantojot lamuvā rdu trī s valodā s (katalā ņ u, spā ņ u un angļ u), viņ i paziņ oja par briesmā m, kas saistī tas ar medū zu invā ziju, un brī dinā ja, ka tā s nekad nedrī kst aiztikt, pat ja tā s š ķ iet miruš as. Kopā ar papildu karogu ar medū zas attē lu tika izkā rts arī dzeltenais karogs. Tomē r tas nobiedē ja daž us cilvē kus, un daž i mī ļ otā ji š ī s paš as medū zas pat noķ ē ra ar tī kliem un ievietoja plastmasas maisiņ os. Starp citu, par karogiem.

Tajā paš ā dienā , pē c tā paš a skribelē tā ja teiktā , viņ i paziņ oja, ka, ja karogs ir zaļ š , var droš i peldē t, ja tas ir dzeltens, tad var arī , tikai uzmanī gi, un, ja tas ir padomju, tad peldē t aizliegts. Bet, par laimi, mē s savas uzturē š anā s laikā neredzē jā m padomju karogu, un dzeltenais ilgi nekarā jā s (maksimā li daž as stundas).

Pē c pludmales nolē mā m tuvā k iepazī t paš u Kalellu, jo mums bija viņ as karte, ž urnā ls, ar kuru mū s sagā dā ja reģ istratū rā pirmajā dienā . Izstaigā jā m vietē jo parku ar ļ oti skaistu dabu, bet tur nā cā s uzkā pt kalnā , ko tomē r nenož ē lojam, jo ​ ​ no turienes paveras ļ oti skaists skats uz pilsē tu un jū ru, kas sā kas tieš i aiz tā s. Gandrī z uzreiz pē c ieieš anas parkā mē s redzē jā m 2 krā nus ar ū deni, kas bija iespiesti sienā . Netā lu 2 vietē jā s sievietes pastaigā jā s ar suņ iem.

Un tā kā mē s bijā m izslā puš i un, kā laime, mē s aizmirsā m ū deni viesnī cā , mē s š ī m tantē m pajautā jā m, vai š is ū dens ir dzerams. Uz to viņ i atbildē ja, ka jā , viņ i ar to baro savus suņ us, un nekā . Nu mē s arī nolē mā m iedzert. Š ķ iet, ka viņ i joprojā m ir dzī vi. Viņ i pat nepā rvē rsā s par suņ iem.

Tad viņ i devā s lejā uz pilsē tu, staigā ja pa ielu ar vietē jo iedzī votā ju savrupmā jā m un viesnī cā m ar jumta baseinu, viņ i pat gribē ja aiziet uz vietē jo baznī cu, bet tur notika dievkalpojums un bija paziņ ojums, ka dievkalpojuma laikā ieeja baznī cā nebija gaidī ta. Nu labi. Ko mē s ateisti...

Sestajā dienā tieš i no rī ta (ap 9.30) devā mies uz reģ istratū ru cerī bā rezervē t auto vakaram. Un mū su cerī ba, jā saka, bija vairā k nekā pamatota: pusotru stundu pē c mū su apelā cijas solī ja mums uz 4 dienā m nodroš inā t Renault Sandero ar kondicionieri par 218 e###ev, un, pats galvenais, viņ i izpildī ja solī jumu! Tač u birojā jautā ja, no kurienes esam un vai mums ir kredī tkarte.


Saņ ē muš i atbildi, ka ir kredī ts no Krievijas, piekrita dot auto. Pē c pusotras stundas ieradā s nomas biroja pā rstā vis, ā tri aizpildī ja nepiecieš amos papī rus, uztaisī ja kredī tkartes nospiedumu un pā rrakstī ja vadī tā ja apliecī bas datus, turklā t krievu, un starptautiskā s tiesī bas, lai gan es to izdarī ju. daž as dienas pirms ceļ ojuma, nebija vajadzī gas (sī kā ka informā cija par š o tiesī bu iegū š anu , un arī kā pē c es tā s izlaidī š u, bet, ja kā dam ir interese, pastā stī š u sī kā k). Tad pajautā jā m par dienas nobraukuma limitu (nebija) un apdroš inā š anu, proti, vai tā ir pilna. Viņ š norā dī ja, ka tas ir pilnī gs, tač u spē kā tikai Katalonijas teritorijā . Uzzinā jis, ka vē lamies arī uz Ļ aguš atniku, noplē su vē l 29 e###ev par papildus apdroš inā š anu. Tad viņ š mū s aizveda lī dz vietai, kur stā vē ja maš ī na, pa ceļ am iesakot vietas, kur bū tu interesanti aizbraukt.

Kad piebraucā m pie mums paredzē tā s maš ī nas, es to apskatī ju un pamanī ju priekš ē jā labā spā rna nobrā zumu, uz ko arī norā dī ju š im darbiniekam. Tas pats man teica, viņ i saka, neuztraucieties, viss ir kā rtī bā , automaš ī na ir pilnī bā apdroš inā ta (tad viņ i to nodeva tā dā paš ā formā bez problē mā m, es teikš u, skatoties uz priekš u).

Maš ī na tika nodroš inā ta ar pilnu bā ku, kas priecē . Un tad pagā juš ogad sagā dā ja Tunci gandrī z tukš u, tā pē c baidī jos, vai netiksim lī dz tuvā kajai degvielas uzpildes stacijai un bū s jā velk uz turieni uz kaklasaites vai, vē l trakā k, ar roku jā stumj.

Pirmajā dienā nolē mā m doties uz pilsē tu ar nosaukumu Ž irona, kas krievu atlantos atrodama daž ā dā s rakstī bā s: Ž irona (tā tas jā lasa spā ņ u versijā ), Ž irona (visticamā k, katalā ņ u valodā ), Ž irona (franč u valodā Gé rone , un Katalonija skar arī Francijas dienvidu daļ u) un pat Heronu (un jau Diks zina, kā VIŅ U var saukt).

Gadā s, ka vienā versijā tas pat ir norā dī ts atlantā , bet iekavā s tiek dublē ts citā . Labi, eifonijas dē ļ , ņ emot vē rā krievu valodas ī patnī bas, es turpinā š u š o pilsē tu saukt par Ž ironu.

Uz turieni var doties gan pa bezmaksas N-11 š oseju, gan pa maksas C-32 (tas ir plaš ā ks un ē rtā ks). Zī mes tur ir vienkā rš i sū dī gas, tā s ir diezgan grū ti izdomā t bez tā bē dī gi slavenā trauka, kas braukš anas laikā ir kontrindicē ta (š ajā ziņ ā Krē ta un pat Tuncis ir daudz labā kas). Tā pē c labā k nopē rc Katalonijas karti (vai nu 6 vai 8 e###ev), ar kuru bū s mazā k problē mu. Degvielas uzpildī tā ji degvielas uzpildes stacijā s netiek nodroš inā ti (atš ķ irī bā no Krē tas un Tunas), tā pē c paš am ir jā uzpilda maš ī na, un tad jā maksā par benzī nu (95. bez Pb maksā apmē ram 1.1 e###i par litru). Teorē tiski var pat aizbraukt nemaksā jot.

Bet š ajā gadī jumā , manuprā t, bū s problē ma ar atkritumiem (protams, ne sanitā rajā un higiē niskā nozī mē , bet gan tiesī baizsardzī bas jomā ).


Ierodoties Ž ironā , apskatī jā m izž uvuš u upi (vietā s, kur ū dens vē l bija pietiekami, tur peldē ja pat zivis, un nemaz ne vē ders uz augš u, bet gan aktī vi kustē jā s) un cietokš ņ a sienas. Un pilsē tas centrā mums pat izdevā s atrast sabiedrisko tualeti, turklā t bez maksas. Starp citu…

LIRISKS VIRZIENS PAR DAUDZEM

Ar tualetē m Spā nijā , starp citu, tā ir miskaste, gan bezmaksas, gan maksas (pē dē jo tur, starp citu, neatradā m). Nav smarž ī gu zilu kabī ņ u vai zaļ u mā ju, kur vajadzē tu nomest monē tu (pē dē jo ir diezgan daudz, piemē ram, Finik un Cheshka). Tā tad tā dā gadī jumā ir jā iet uz kafejnī cu un jā pasū ta kaut kas tī ri simboliski (pretē jā gadī jumā var nelaist iekš ā ) vai jā nokļ ū st tuvā kajā degvielas uzpildes stacijā.

Pazemes autostā vvietā s ir arī tualetes, atkal klientiem. Krū mu mī ļ otā jiem nevaru pateikt, kā uz to reaģ ē s vietē jie policisti, jo pats neesmu mē ģ inā jis.

Eh, bū t garlaicī gi, vai kas cits ...labi, lai tā bū tu, ar jū su piekriš anu es atļ auš os sev tā du prieku. Kopumā man ļ oti nepatī k, ja mazumtirdzniecī bas vietā s nemainā s. Nu, labi, pat zem Scoop, tad pā rdevē jiem bija vienalga, vai preces tiek pā rdotas vai nē , bet tirgus ekonomikā pā rdevē jam teorē tiski vajadzē tu bū t ieinteresē tam preces pā rdot! Š ķ iet, ka viņ am no tā ir papildu santī ms. Krievijā š ajā ziņ ā viss joprojā m ir tā pat kā Sovkas laikā . Tač u vē lā k ar š ā du problē mu saskā ros Prā gā . Nu, arī es nodomā ju, savulaik cieš ā saziņ a ar Lē ķ i nebija veltī ga. Tomē r Spā nijā š ī problē ma ir ne mazā k aktuā la!

Pā rdevē ji vienmē r prasa mazā ku banknoti, un vienā no Ž ironas lielveikaliem pat redzē jā m uz durvī m sludinā jumu, ka skaidras naudas pieejamī ba no banknotē m nominā lvē rtī bā.500 un pat 200 e###ev vispā r netiek garantē ta! Un arī civilizē ta valsts, tā saucas ...Starp citu, š ā da problē ma daž reiz pat radā s ...Tunzivī : pagā juš ajā gadā pā ris reizes gadī jā s, ka pā rdevē jiem nebija naudas. Bet 2005. gadā , lai arī cik es tur iepirktos, vienmē r bija maiņ a un jebkurā daudzumā . Un visam pa virsu, daž os Spā nijas lielveikalos ir tā da tipiski padomju parā dī ba kā rindas.

Labi, mani aizrā va vē l viena liriska atkā pe...


Atgriež oties “mā jā s”, kļ ū daini nogriezā mies uz kaut kā da nepareiza ceļ a un devā mies kaut kur uz kalniem, “pietiekami”, lai ripotu pa serpentī nu (vienkā rš i nepaspē jā m lī dz tam laikam nopirkt detalizē tu karti, bija tikai ļ oti, ļ oti aptuvens, lidostā paņ ē ma vairā k, un rā dī tā js bija uz Barselonu).

Kaleljā neatradī si brī vu vietu, kur novietot savu auto, un ne maksas, ne bezmaksas stā vvietā , ja tā ir maza. Bezmaksas ir atzī mē tas ar punktotā m baltā m lī nijā m gar ietvē m, bet tā s visas noteikti ir aizņ emtas, un maksas ir zilas, un tā s arī gandrī z vienmē r ir aizņ emtas, izņ emot stā vvietu blakus pludmalei (tur tā ir ļ oti liels). Zilā marķ ē juma vietā s gandrī z vienmē r ir novietoti autostā vvietas skaitī tā ji, un ī paš os sludinā jumos ceļ a zī mju veidā norā dī ts, kurā s dienā s un kurā laikā par stā vvietu jā maksā . Piemē ram, tajā paš ā pludmales stā vvietā sludinā jumā bija teikts, ka no 1. maija (manuprā t) lī dz 31. augustam (arī manuprā t) autostā vvieta ir bezmaksas visu diennakti tikai darba dienā s. Brī vdienā s un svē tku dienā s no pulksten 20 lī dz 8 vai 9 tas ir arī bez maksas, bet no pulksten 8 lī dz 20 par to bija jā maksā un jā liek zem stikla atbilstoš ā s biļ etes.

Maš ī nu, kas novietota nepareizā vietā (ī paš i vietā s, kur tā var bloķ ē t izeju no privā tā s garā ž as vā rtiem), ar evakuatoru var viegli nogā dā t automaš ī nu aplokā , tā dā gadī jumā jums bū s jā maksā liela soda nauda ( apmē ram 400 e###ev, saskaņ ā ar manē jo). Ir, protams, pazemes autostā vvietas (apmē ram 1 e###i stundā , un kaut kur pat tarifs ir minū tē : 0.021 e###i minū tē ).

Kad braucā m uz krastu, bija jau tumš s, un mē s atkal iegriezā mies kaut kā dā serpentī nā . Atkal atkā rtojā s tas pats, tikai naktī . Par laimi, vismaz ceļ malā s bija koki, kā jau “dienas rež ī mā ”. Ne kā pa ceļ am uz Andoru (par to vē lā k). Aiz mums arī bija 2 maš ī nas, kuras neuzdroš inā jā s mū s apdzī t, lai gan braucu ne ā trā k par 40 km/h. Un tā kā pagriezieni bija ļ oti stā vi, tad kā dā brī dī pagriezienā iebraucu pretimbraucoš ajā joslā (nu nebija pretimbraucē ju), lī dz ar to mums sekojoš ā s 2 maš ī nas precī zi atkā rtoja manu trajektoriju!

Vispā r lī dz Calella nokļ uvā m droš i, tikai vakariņ ā s kavē jā mies.


Septī tajā dienā nolē mā m pē c brokastī m doties uz pludmali, bet pē c tam doties uz Frog (un velti: labā k bū tu uzreiz), proti: uz krā š ņ o Perpignanas pilsē tu (Parī ze vē l bū s tā lu prom). Robež u sasniedzā m bez problē mā m, pa labiem ceļ iem. Muitā gan bija kaut kā pā rā k noslogots: kad braucā m no Č ehijas uz Austriju, muitas posteņ i uz š o valstu robež as bija tukš as kabī nes, bet ceļ ā no turienes uz Vā ciju tā du nebija vispā r. Š eit bija arī stabi, un pa tiem lē nā m gā ja automaš ī nas. Bija arī diezgan daudz muitnieku un policistu. Tač u muitu izgā jā m bez problē mā m, dokumentus neviens nepā rbaudī ja (nedaudz mē ģ inā jā m, jo ​ ​ droš ī bas nolū kos pases atstā jā m viesnī cas lā dē , bet lī dzi bija tikai to fotokopijas).

Kā du laiku pē c robež as š ķ ē rsoš anas laiks pasliktinā jā s, sā ka lī t lietus. Bet, kad iebraucā m Perpiņ ā nā , lietus mitē jā s. Ž ē l tikai, ka tas nav uz ilgu laiku. Izstaigā jā m pilsē tas centru (ievē rī bas cienī gi, ka tur visi ielu nosaukumi uz mā ju sienā m ir norā dī ti ne tikai franč u valodā , bet arī dublē ti katalā ņ u valodā ), devā mies uz vī na veikalu, kur acis iepleš as no pā rpilnī bas š ķ irnes, pat nopirku kaut kā du pudeli lī dzi ņ emš anai par 5.7 e###Es (neatceros nosaukumu, jo garš o nekas ī paš s), iegā jā m kaut kā dā kafejnī cā , kur ē dā m jū ras veltes. Starp citu, tur š ajā laikā (iebraucā m pulksten 15) daudzā s kafejnī cā s nesniedz ē dienu, bet tikai dzē rienus. Cenas tur ir vidē ji par 10-15% augstā kas nekā Spā nijā . Diemž ē l pilsē tu apskatī t ī sti neizdevā s, jo laika bija palicis maz, turklā t atkal lija lietus, infekcija, tā pē c nolē mā m atgriezties savā “dzimtajā ” Spā nijā . Un uz ceļ iem - sastrē gumi, var drā t!

Apmē ram pusstundu sastrē gumā viņ i gandrī z nekustē jā s, ja ne vairā k. Tač u tad ceļ š š ķ ita brī vā ks, tā pē c bez problē mā m nokļ uvā m viesnī cā . Pat panā ca vakariņ as.

Un astotajā dienā nolē mā m steigties uz Andoru, iepriekš pajautā jot, vai auto apdroš inā š ana sedz š o pundurvalsti. Kā izrā dī jā s, nē , un par š o bija jā piemaksā.29 e###ev (kā arī par Vardi). Telefoniski vienojā mies ar nomas biroja pā rstā vi, ka viņ š š o summu noņ ems no manas kredī tkartes.

Izbraucā m kaut kur ap 12 vai 13. Un kā izrā dī jā s pē c norā dē m, tad lī dz Andorai bija gandrī z 200 km. Protams, bija labi braukt pa maksas ceļ u, jo tur ar atļ autajiem 120 km/h nobraucu kaut kur 130 - 140. Tač u ī si pirms robež as sā kā s jauns neveiksmī gs kalnu serpentī ns, un š is ceļ š izrā dī jā s garā kas par tā m divā m, kas bija pirms pā ris dienā m, un, protams, š auras.


Mē s kā pā m ļ oti augstu kalnos (gandrī z 2000 m), tā pē c mana sieva tieš ā m bija mē ma, ka mē s lidosim bezdibenī , it ī paš i, kad no stū riem izlē ca kravas automaš ī nas ar 40 pē du konteineriem, tā pē c viņ a man nepā rtraukti atkā rtoja: palē ninā t. un palē ninā t. Un es tur reti paā trinā ju vairā k par 50 - 60 km / h. Beigā s paveicā s pabraukt š im serpentī nam garā m (tikai kā di 50 km), tač u nolē mā m pa to nevis atgriezties, bet braukt pa tuneli: to pamanī jā m jaunā kartē , kuru vē lā k iegā dā jā mies. Andorā iebraucā m bez problē mā m, tur neviens nepā rbaudī ja dokumentus. Pirmajā Sant Julia de Loria pilsē tā , kurā iebraucā m, pagriezā mies uz iepirkš anā s centru un novietojā m automaš ī nu pazemes stā vvietā . Jā atzī mē , ka Andorā parasti pirmā stunda stā vvietā s ir bez maksas, un tad cenas sā k darboties aptuveni kā Spā nijā . Veikalā viņ i ī paš i uzkrā ja Buhā ru (bet jums nevajadzē tu bū t dedzī gam ar to, jo

atceļ ā uz muitu viņ i smeļ as: 2 litru burbuļ i Kahlua dzē riena (12 e###ev katrs), litrs Cointreau burbulis (13.5 e###i), vā ja persiku liķ iera burbulis (7.5 e###). i ) un 3 burbuļ i stipra cukurotā nelabumu izraisoš ā (kā vē lā k izrā dī jā s) dzē riena, pat burbuļ os iekš ā bija kaut kas lī dzī gs plā nā m kociņ iem ar kristalizē tu cukuru. Viens burbulis bija ar ruma garš u, otrs bija ar brendija garš u, bet treš ais bija ar persiku garš u. Š iem liķ ieriem bija daž ā ds stiprums - no 27% lī dz 35%, un arī uz divā m pudelē m bija norā dī ta ietilpī ba 0.5 l, bet uz treš ā s - 0.7 l, un neskatoties uz to, ka tie ir absolū ti vienā di pē c tilpuma! Bet visticamā k tomē r 0.7.

Andorā iebraucā m apmē ram pusseptiņ os un, kad devā mies uz lielveikalu, kamē r staigā jā m pa Sant Julia de Loria centru, bija jau gandrī z 7. Tā pē c nolē mā m, ka labā k pā rlaist nakti. Andorā , un sā ka meklē t piemē rotu viesnī cu. Aizgā jā m uz vienu 3-zvaigzni - tur mums piedā vā ja 2-vietī gu numuriņ u par kā diem 45e###ev dienā.

Tač u daudzā s degvielas uzpildes stacijā s var iegā dā ties daž ā das pirmā s nepiecieš amī bas preces (un ne tikai). Un benzī ns (kā vienmē r 95. bez Pb) tur jau bija lē tā ks nekā Spā nijā - ap 1.02 e###i litrā.

Pē c tam devā mies uz vietē jo kafejnī cu, kur mums iedeva ē dienkarti

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Līdzīgi stāsti
komentāri (1) Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums