Smieklīgi. Vienkārši HA! un tikai... Sukhum 2015. gads

26 Aprilis 2015 Ceļošanas laiks: no 05 Janvāri 2015 ieslēgts 04 Februāris 2015
Reputācija: -57
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Sukhumā kopš Staļ ina laikiem ir bijusi Maskavas Kurč atova institū ta filiā le SFTI. Sukhumi Fizikā li tehniskais institū ts, agrā k slē gta iestā de kat. finansē Maskava. Tagad drupā s, logi izsisti, bet apsargā policists.

To no trokš ņ ainā s š osejas atdala skaists parks ar eksotiskiem krū miem un kokiem.

Pie ieejas ir stends ar nosaukumu (skat. foto)

kur parā dā s frā ze "Abhā zijas Zinā tņ u akadē mija", tieš i š ie vā rdi liek man pasmaidī t ar netī š as izelpas HA! un vē lmi smieties ilgu laiku. Nu nevaru iedomā ties paš reizē jo pusrakstī to, skaļ o abhā zu kā akadē miķ i (nevaru tik daudz dzert). SMIEKLĪ GI! Nu, vienkā rš i HA! Un tikai. . .


1) Tū lī t pē c Otrā pasaules kara beigā m simtiem vā cu zinā tnieku, kuri strā dā ja Treš ajā Reihā pie urā na projekta, tika nogā dā ti PSRS. Kopumā saskaņ ā ar daž iem ziņ ojumiem PSRS atomprojekta ī stenoš anā bija iesaistī ti 7000 vā cu speciā listu, no kuriem aptuveni 300 cilvē ku strā dā ja Suhumi, kur 1945. gadā saskaņ ā ar Valsts aizsardzī bas komitejas dekrē tu tika slē gti divi slepeni. tika izveidotas telpas[2]. 1945. gadā sanatorijas "Sinop" un "Agudzery", kas atrodas Abhā zijā , tika nodotas vā cu fiziķ u rī cī bā . "Sinop" dokumentos tika saukts par objektu "A", kuru vadī ja barons Manfreds fon Ardē ns, bet "Agudzery" tika saukts par objektu "G", to vadī ja Nobela prē mijas laureā ts fizikā Gustavs Ludvigs Hercs. Tas bija Sukhum Fizikas un tehnoloģ iju institū ta sā kums, kas toreiz bija daļ a no ī paš i slepeno institū ciju sistē mas, kas strā dā ja pie projekta, lai izveidotu atombumbu PSRS.

Pē c š o objektu organizatoriskā s apvienoš anas tiem tika pieš ķ irts pastkastī tes numurs 0908. Abā s vietā s Sinopā un Agudzerī strā dā ja ap 200 vā cu zinā tnieku un speciā listu. Institū ts bija stingri klasificē ts. Abas vietas apsargā ja militā rpersonas. Abas nodaļ as "A" un "G" tika pā rvaldī tas no Sinop (Sukhumi), kur atradā s uzņ ē muma direktors, pastkastī te 0908.1951. gadā ģ enerā lis Koč lavaš vili bija SFTI direktors, bet 1951. -1954. – V. V. Migulins. Abas vietas atradā s zemē s, kas pirms revolū cijas piederē ja Kostromas zemes ī paš niekam un koktirgotā jam Smitskim. Š ajā s zemē s tika iestā dī ti reti, no ā rzemē m atvesti augi un ierī kots dendrā rijs. Š ajā dendrā rijs atradā s arī valsts dā ma, kurā atpū tā s PSRS valstsvī ri.

No slavenā kajiem vā cu zinā tniekiem Sinopā kopā ar fon Ardē nu un Gustavu Hercu dzī voja un strā dā ja Makss Volmers, Makss Stī nbeks, Pī ters Ā dolfs Tisens, Verners Š ice, Nikolauss Rī ls un citi.

Pirmajos gados institū ts nodarbojā s ar izotopu atdalī š anas metož u izpē ti un izstrā di un izotopu koncentrā cijas mē rī š anas iekā rtu izveidi. 1952. gadā ievē rojama daļ a no paveiktā darba rezultā tiem tika nodota galī gai pabeigš anai citiem valsts institū tiem un projektē š anas birojiem ar to turpmā ku ievieš anu rū pniecī bā .

2) Kopš.20. gadsimta 50. gadiem institū tā ir aktī vi attī stī tas daž ā das kodolzinā tnes un tehnoloģ iju jomas, darbinieku skaits sasniedza 6 tū kstoš us. Lī dz 1989. gadam institū ts bija PSRS Vidē jā s maš ī nbū ves ministrijas, bet no 1989. lī dz 1992. gadam PSRS Atomenerģ ijas un rū pniecī bas ministrijas sastā vā .


1953. gadā SPTI tika nodots ekspluatā cijā pirmais ciklotrons Aizkaukā zā , kas ļ ā va paā trinā t deuteronus un protonus lī dz enerģ ijā m 10–20 MeV ar intensitā ti vairā k nekā.100 MA, kas paredzē ts kodolreakciju un radioaktī vo vielu izpē tei. izotopi plaš ā kodolmasu diapazonā . Tajos paš os gados institū ts izveidoja pirmo padomju masu spektrogrā fu ar lielu spilgtumu un ā rkā rtī gi mazā m kļ ū dā m jonu optiskajā attē lā , kas ļ ā va bū tiski uzlabot atomu kodolu masu mē rī š anas precizitā ti. Tas bija nozī mī gs zinā tnes sasniegums un veicinā ja vielas masas spektrā lā s analī zes tā lā ku attī stī bu[5].

1954. -1956. gadā institū tā tika attī stī ti pē tī jumi plazmas fizikas jomā . 20. gadsimta 60. gados institū tā izveidojā s intensī vs plazmas fizikas pē tī jumu virziens impulsu izlā dē s un koaksiā lo paā trinā tā ju izveides metodē m.

60. – 80. gados institū ta galvenie darbī bas virzieni bija: plazmas fizika un kontrolē tā kodoltermiskā saplū š ana; termoelektriskie pā rveidojumi; lietiš ķ ā radiofizika, starojuma noteikš ana, masas spektrogrā fija .

SFTI ir bijusi iesaistī ta progresī vā pē tniecī bā kodoltehnoloģ iju jomā . Jo ī paš i Institū ts piedalī jā s pasaulē pirmā s 500 vatu termoelektrostacijas "Romashka" izveidē , ko sā ka 1964. gadā un kas spē j tieš i pā rvē rst kodolreaktora siltumenerģ iju elektroenerģ ijā . Š o darbu tā lā ka attī stī ba bija divpakā pju kosmiskā termoelektriskā ģ eneratora ar reaktora siltuma avotu - "BUK" izveide.

1981. gadā par panā kumiem zinā tnes un tehnikas attī stī bā SPTI tika apbalvots ar Darba Sarkanā karoga ordeni[

3) Sabrū kot PSRS, institū ts piedzī voja lielas grū tī bas veikt zinā tniskos pē tī jumus. 1992. gadā Abhā zijā izcē lā s bruņ ots konflikts. Daudzi darbinieki pameta Suhumi. Daž i no bijuš ajiem darbiniekiem Tbilisi izveidoja palī ginstitū tu ar tā du paš u nosaukumu.

Š obrī d, pamatojoties uz Sukhuma Fizikas un tehnoloģ ijas institū tu, Abhā zijas Zinā tņ u akadē mijas Hidrofizikas institū tu (GIANA), Valsts pē tniecī bas un raž oš anas uzņ ē mumu "Kasatka", valsts uzņ ē mumu "Radiotehnika-elektronika-automā tika" (ERA) un daž as citas organizā cijas, Valsts pē tniecī bas un raž oš anas asociā cija "Sukhumi Fizikas un tehnoloģ iju institū ts", kas atrodas Sukhumas pilsē tā , Abhā zijā . .jpg" />

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
komentāri (12) Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums